2020. gadā gaidāma humanitāro un sociālo jomu speciālistu pārprodukcija, turpretī inženierzinātņu jomā pietrūks 20 000 speciālistu, secināts pētījumā par darba tirgu Latvijā, ko pēc Ekonomikas ministrijas (EM) pasūtījuma veikusi SIA Projektu un kvalitātes vadība. Tiek prognozēts, ka nākotnē šo speciālistu deficīts skars ne tikai Latviju, bet arī starptautisko darba tirgu. Tāpat EM prognozē sociālo, komerciālo un tiesību zinātņu speciālistu pārprodukciju 2020. gadā. Būtiska tendence - inženierzinātņu speciālistus skar novecošanās problēma, jo gados vecie minēto jomu speciālisti pakāpeniski pensionējas, bet jaunieši dažādu iemeslu dēļ nelabprāt izvēlas eksaktos studiju virzienus.

Uzzini, kas ir inženierzinātnes un ko dara inženieris. Varbūt Tev tas šķitīs gana saistoši, lai jau rīt nopietni apsvērtu nopietnāku pievēršanos eksakatajiem mācību priekšmetiem un meklētu kādu inženieri, ko ēnot 11. februārī.

• Kas ir inženierzinātnes?

Inženierzinātnes ir zinātnisko principu kopums, ko iespējams izmantot praksē ar mērķi izgudrot, konstruēt, uzturēt vai uzlabot dažādas struktūras, sistēmas, mašīnas, iekārtas, materiālus un ražošanas procesus.

• Ko dara inženieris?

Inženieru darba rezultātus mēs izbaudām jebkurā ikdienas situācijā, piemēram, kādam zvanot, braucot ar velosipēdu, lidojot lidmašīnā, ejot pāri tiltam un pat lietojot smaržas vai tīrot zobus.

• Kur strādā inženieri?

Inženierzinātņu joma ir sadalīta vairākās nozarēs: civilajā, vides, elektronikas, mehānikas, aeronautikas, kuģniecības, kodolfizikas, biomedicīnas, datoru un ķīmijas tehnoloģijas inženierijā. Inženieri bieži specializējas vairākās no tām.

Inženieris var strādāt dažādos ražošanas uzņēmumos, konstruktoru birojos un arī kā pašnodarbinātais.

• Kur iespējams apgūt inženierzinātnes?

http://www.aiknc.lv/lv/prog_list2.php?id=5

Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola (IZV) ir Latvijā pirmā vispārējās vidējās izglītības mācību iestāde, ko izveidojusi universitāte un kurā Latvijas talantīgākie skolēni varēs padziļināti apgūt eksaktos mācību priekšmetus, lai sagatavotos inženierzinātņu studijām.

• Augstskolās visvairāk budžeta vietu inženierzinātnēs.

2014./2015. valsts augstskolās pilna laika pamatstudijās visvairāk budžeta vietu ir inženierzinātnēs un tehnoloģijās – 4419 valsts dotētas vietas, kas ir vairāk kā piektā daļa visu budžeta vietu.

• Nozares pārstāvju atalgojums.

2014.gadā inženieri tika atzīti par otro vislabāk atalgoto profesiju pasaulē. Latvijā tādu inženierzinātnēs balstītu profesiju pārstāvjiem kā ražošanas direktors, loģistikas direktors, tehniskais direktors vai vecākais programmētājs vidējā darba alga mēnesī neto (uz rokas) svārstās no 1000 līdz pat 2800 eiro.

• Priekšnosacījumi, lai mācītos inženierzinātnes.

Inženierim svarīgi būt rūpīgam, atbildīgam, mācēt plānot un paredzēt galarezultātu - to, kāds produkts tiks saražots, izmantojot noteiktus materiālus un metodes.

Būtiska ir interese par jaunumiem tehnoloģiju attīstībā, ko var veicināt, lasot un skatoties specializētus žurnālus un raidījumus par zinātni.

Inženiera profesijā noderēs līdera dotības un spēja organizēt cilvēkus, kā arī pieredze projektu vadīšanā. Tādēļ jau skolā var izdomāt un īstenot pasākumus, kas prasa uzņēmību, mērķtiecību un atbildību. Būtiski attīstīt māku sadarboties ar cilvēkiem, diskutēt, rast kompromisus.

Īpaša uzmanība jāpievērš tādiem mācību priekšmetiem kā fizika, ķīmija, matemātika, tehniskā grafika, vizuālā māksla un svešvalodas.