Māsa  ir veselības aprūpes darbinieks ar augstāko izglītību. Māsas ikdienā piedalās ārstniecības procesā, nodarbojas ar pacientu un viņu tuvinieku izglītošanu veselības jautājumos, veic profesionālās izglītības darbu, patstāvīgi plāno un organizē pacientu aprūpi un spēj pieņemt klīniskos lēmumus, kas balstīti uz zinātniskajiem pierādījumiem.

Ēnu dienā būs iespēja iepazīties ar māsas darbu dažādās slimnīcas struktūrvienībās, tajā skaitā Operāciju blokā, Anestēzijas un intensīvās terapijas nodaļās. 

Radiogrāfers strādā ārstniecībā un patstāvīgi veic diagnostiskās radioloģijas, kodolmagnētiskās rezonanses, pozitronu emisijas tomogrāfijas2 un terapeitiskās radioloģijas procedūras pēc apstiprinātiem medicīnas izmeklējumu protokoliem, nodrošinot optimālu jonizējošā starojuma devu, kā arī pacienta aprūpi. Radiogrāfers atbild par savu profesionālo darbību un tās kvalitāti, sadarbojas ar radiologiem, medicīnas fiziķiem un citiem nozares speciālistiem. Nodrošina radiologu ar vizuāliem materiāliem un informāciju diagnostikas veikšanai. Radiologs un radiogrāfers strādā komandā ciešā sadarbībā.Pieņemot pacientus, radiogrāfers vispirms noskaidro, kāda izmeklēšana ir nepieciešama, un sagatavo kabinetu attiecīgajai procedūrai. Pēc tam tai sagatavo arī pacientu, sniedz viņam nepieciešamo informāciju un veic izmeklējumu vai terapeitisko procedūru.

Uztura speciālists konsultē pacientus un sniedz vispārējas rekomendācijas par:

veselīga uztura pamatprincipiem atbilstoši vecumam un dzīves veidam; nepieciešamo diētu pie dažādām saslimšanām (locītavu slimības (osteoporoze, artroze, reimatiskās slimības); vairogdziedzera slimības; ādas slimības; cukura diabēts; koronārās sirds slimības u.c.); uztura bagātinātāju lietošanu, atbilstoši organisma vajadzībām; produktu un medikamentu mijiedarbību, zāļu iedarbību uz uztura uzņemšanu; apetītes veicināšanu vai samazināšanu, ietekmi uz garšas sajūtu maiņu, minerālvielu uzsūkšanu, un arī zāļu un uzturvielu bīstamu mijiedarbību; svara samazināšanas un palielināšanas iespējām;

Laboratorijas ārsts Izmeklē cilvēka organisma bioloģiskos audus un šķidrumus un citus materiālus ar dažāda veida izmeklēšanas metodēm, lai izzinātu cilvēka organisma fizioloģiskās īpašības, slimību patoloģiju, veiktu diagnostiku un sekotu nepieciešamo funkciju kontrolei.

Veic diagnostiskās manipulācijas, kādas izmanto medicīnas laboratorijās diagnozes noteikšanai vai precizēšanai

Farmaceits ir viens no sabiedrībai visplašāk pieejamajiem veselības aprūpes speciālistiem. Farmaceiti strādā gan zāļu ražotnēs, gan lieltirgotavās, gan zinātniskās pētniecības iestādēs, gan aptiekās un slimnīcās. Fundamentālās zināšanas par zālēm, to izcelsmi, pētniecību, iedarbību uz cilvēka organismu, lietošanu, ražošanu, izplatīšanu, kas pamatojas uz cilvēka anatomijas, fizioloģijas, farmakoloģijas, farmācijas ķīmijas, zāļu formu tehnoloģijas un farmaceitiskās likumdošanas studijām, ļauj šiem speciālistiem būt par tiltu starp pacientu un ārstu. Farmācija ir dinamiska profesija: zāļu mainība un zinātnes sasniegumi motivēs jūs papildināt zināšanas visa mūža garumā. Jo zinošāks ir farmaceits, jo kvalitatīvāka ir viņa sniegtā informācija, jo pilnvērtīgāk viņš spēj pildīt savas profesijas uzliktos pienākumus. 

Neirologs ir ārsts, kurš diagnosticē un ārstē nervu, galvas un muguras smadzeņu un to apvalku, asinsvadu slimības.  Nervu sistēma iespaido visus iekšējos orgānus un asinsvadus. Tā atbild par to, lai mēs varētu domāt, runāt, kustēties, funkcionēt kā viens vesels organisms. Faktiski nervu sistēma ir cilvēka centrālais dators, kas atbild par visu.   Neirologam svarīgi zināt, kāda ir organisma vispārējā veselība, jo itin bieži pastāv saistība starp nervu sistēmas bojājumu un citu saslimšanu, arī otrādi – nervu sistēmas bojājums var it kā imitēt citu slimību, piem., locītavu, muskuļu, asinsvadu, zobu, acu, utt.. Ne velti neiroloģija ir viena no vissarežģītākajām medicīnas specialitātēm.    

Radiologa asistents (RA) ir ārstniecības persona, kura veic radioloģiskās procedūras vai diagnostiskās radioloģijas izmeklējumus, nodrošinot radiācijas aizsardzību un drošību, starojuma dozas optimizāciju, kā arī pacienta aprūpi diagnostiskajā radioloģijā, nukleārajā diagnostikā, staru terapijā veselības aprūpes iestādēs. RA sadarbojas ar radiologiem un citiem medicīnas nozaru speciālistiem iesaistoties darba plānošanā, vadīšanā un novērtēšanā. RA nepārtraukti veicina savas nozares attīstību, pilnveido savas zināšanas un prasmes, kā arī nodarbojas ar profesionālo izglītošanu specialitātē. 

Radiogrāfers strādā ārstniecībā un patstāvīgi veic diagnostiskās radioloģijas, kodolmagnētiskās rezonanses, pozitronu emisijas tomogrāfijas2 un terapeitiskās radioloģijas procedūras pēc apstiprinātiem medicīnas izmeklējumu protokoliem, nodrošinot optimālu jonizējošā starojuma devu, kā arī pacienta aprūpi. Radiogrāfers atbild par savu profesionālo darbību un tās kvalitāti, sadarbojas ar radiologiem, medicīnas fiziķiem un citiem nozares speciālistiem. Nodrošina radiologu ar vizuāliem materiāliem un informāciju diagnostikas veikšanai. Radiologs un radiogrāfers strādā komandā ciešā sadarbībā.Pieņemot pacientus, radiogrāfers vispirms noskaidro, kāda izmeklēšana ir nepieciešama, un sagatavo kabinetu attiecīgajai procedūrai. Pēc tam tai sagatavo arī pacientu, sniedz viņam nepieciešamo informāciju un veic izmeklējumu vai terapeitisko procedūru.

Rehabilitilogs jeb fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsts veic profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitācijas plāna sastādīšanu/vadīšanu visu vecuma grupu cilvēkiem ar izmaiņām, ko radījušas slimību un traumu sekas

Ergoterapija ir veselības aprūpes profesija, kas pamatojas uz zināšanām par mērķtiecīgām nodarbēm un kuras galvenais uzdevums ir veicināt indivīda dalību ikdienas dzīves nodarbēs, veselību un labklājību visos dzīves aspektos.

Ergoterapija ietver sevī novērtēšanu, ārstēšanu un sadarbību ar pacientu, viņa ģimeni, draugiem un aprūpētājiem. Vairākumā gadījumu ergoterapeits sadarbojas ar citiem rehabilitācijas speciālistiem - strādā multiprofesionālā komandā.

Uzsākot darbu ar pacientu, ergoterapeits novērtē personas spēju veikt ikdienas nodarbes, fiziskās, izziņas un sazināšanās prasmes, kā arī iegūst informāciju par fizisko vidi - dzīvesvietas, mājokļa, darbavietas vai skolas apstākļiem - un sociālo vidi - ģimeni, draugiem, skolasbiedriem, darba biedriem u.c.

Ergoterapeita galvenais uzdevums ir palīdzēt apgūt/atgūt prasmes, kas ļauj pacientam būt neatkarīgam ikdienas nodarbēs.

Ergoterapeits savā darbā izmanto nodarbes, kuras ir nozīmīgas un svarīgas pacientam – to mērķis ir kavēt slimības progresēšanu, invaliditātes attīstīšanos un veicināt indivīda neatkarību ikdienas darbībās. Ergoterapeits palīdz cilvēkam adaptēties jauniem apstākļiem, mazinot vai novēršot vides šķēršļus. Ergoterapeiti apmāca pacientus lietot tehniskos palīglīdzekļus ikdienas aktivitātēs, pielāgo tos, izgatavo rokas ortozes no speciāliem materiāliem.

Pie ergoterapeita var vērsties cilvēki ar kustību traucējumiem, pēc pārciesta insulta, ar galvas traumām, lūzumiem, perifēro nervu bojājumiem, politraumām, reimatoloģiskām saslimšanām, apdegumiem, psihiskām saslimšanām, vai cilvēki, kuriem nepieciešamas konsultācijas par vides pieejamību, ergonomikas principu pielietošanu darba vidē vai mājas ikdienas dzīves nodarbju veikšanas laikā.

Ergoterapeits strādā ar klientiem/pacientiem visās vecuma grupās – ar zīdaiņiem un pirmsskolas vai skolas vecuma bērniem, pusaudžiem, jauniešiem un cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kā arī ar gados veciem cilvēkiem.

Šobrīd Latvijā ergoterapeiti praktizē gan veselības aprūpes (rehabilitācijas centros, slimnīcās, poliklīnikās), gan sociālās aprūpes institūcijās (pašvaldību sociālajos dienestos, sociālās aprūpes centros, tehnisko palīglīdzekļu centros).Nepieciešamības gadījumā speciālists sniedz konsultācijas un ārstēšanu mājās.

Audiologopēds ir sertificēta ārstniecības persona, kas veic komunikācijas spēju, runas un valodas, fonācijas un rīšanas traucējumu novērtēšanu, diagnostiku, korekciju un rehabilitāciju jebkura vecuma cilvēkiem.

Fizioterapeits ir ārstniecības persona – funkcionālais speciālists, kurš izvērtē cilvēka fizisko funkcionālo stāvokli, analizē tā ietekmi uz cilvēka ikdienas aktivitātēm un saistību ar pašsajūtu. Pēc rūpīgas pacienta izmeklēšanas un izvērtēšanas tiek izvirzīti terapeitiskie mērķi un izvēlētas atbilstošas un pacientam pieņemamas terapijas metodes.

Fizioterapeita darbības lauks ir plašs. Gan praktiskā darba pieredze, gan pētījumi ir apstiprinājuši, ka fizioterapijas metodes var veiksmīgi izmantot dažādu saslimšanu un traumu ārstēšanas un rehabilitācijas procesā. Fizioterapijas metodes efektīvi spēj novērst vai mazināt tādas problēmas kā: kustību traucējumi, sāpes, tūska, samazināta slodzes izturība un citas.

Fizioterapeits var palīdzēt:

pie dažādām kaulu, locītavu un muskuļu saslimšanām: piemēram, locītavu artrozes, reimatoidais poliartrīts, dažāds mugurkaulāja saslimšanas u.c.; atveseļošanās posmā pēc dažādām traumām; pie nervu sistēmas saslimšanām un traumām: piemēram, smadzeņu asinsrites traucējumu (insulta) sekas, bērnu cerebrālā trieka, muguras un galvas smadzeņu traumatisku bojājumu sekas, polineiropātijas u.c. pie sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanām: piemēram, atveseļošanās periodā pēc miokarda infarkta un pēc dažādām sirds operācijām; pie elpošanas sistēmas saslimšanām: piemēram, bronhiālā astma, hronisks bronhīts u.c. un daudzos citos  gadījumos.

Ginekologs ir ārsts, kurš rūpējas par sieviešu reproduktīvās sistēmas veselību un sniedz atbalstu sievietēm, sākot no pubertātes vecuma. Vizītes laikā ginekologs pievērš uzmanību galvenajām ginekoloģiskajām pataloģijām – veic diagnostiku, ārstēšanu, kā arī iespējamo komplikāciju novēršanu.

Māsa  ir veselības aprūpes darbinieks ar augstāko izglītību. Māsas ikdienā piedalās ārstniecības procesā, nodarbojas ar pacientu un viņu tuvinieku izglītošanu veselības jautājumos, veic profesionālās izglītības darbu, patstāvīgi plāno un organizē pacientu aprūpi un spēj pieņemt klīniskos lēmumus, kas balstīti uz zinātniskajiem pierādījumiem.

Ēnu dienā būs iespēja iepazīties ar māsas darbu dažādās slimnīcas struktūrvienībās, tajā skaitā Operāciju blokā, Anestēzijas un intensīvās terapijas nodaļās. 

Asinsvadu ķirurģija ārstē asinsvadu sistēmas, artēriju un vēnu  slimības, pielietojot medikamentozas un ķirurģiskas metodes. 

Ķirurgs (ārsts, kas operē jeb ķirurģiski iejaucas ievainojuma vai kādas organisma sistēmas saslimšanas gadījumā).

Ķirurgs (ārsts, kas operē jeb ķirurģiski iejaucas ievainojuma vai kādas organisma sistēmas saslimšanas gadījumā).

Aicinām ēnotājus iepazīt ārsta profesiju sekojot mūsu slimnīcas speciālistu darbam. Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca  ir lielākā daudzprofilu ārstniecības iestāde Latvijā, kas nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, kā arī veic zinātniski pētniecisko darbu un attīstīta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno pasākumus sabiedrības izglītošanai un veselības veicināšanai.

Kardiologs ir ārsts, kurš diagnosticē un ārstē sirds slimības. Kardioloģija ir medicīnas nozare, kura nodarbojas ar sirds un asinsvadu sistēmas slimību pētniecību, diagnostiku, ārstēšanu, profilaksi un rehabilitāciju.

Slimnīcas atsevišķās klīnikās stacionārā palīdzība tiek sniegta tādos profilos, kas nav pieejama citās Latvijas stacionārās ārstniecības iestādēs, piemēram, mikroķirurģijas, plastiskās un rekonstruktīvās ķirurģijas, izgulējumu ārstēšana, toksikoloģijas un sepses, politraumas profilā, apdegumu un apsaldējumu ārstēšanā, nacionālsociālistiskajā režīmā cietušo personu rehabilitācijā, bērnu surdoloģijā, cilmes šūnu transplantācijā, tuberkulozes, HIV/AIDS ārstēšanā, stereotaktiskā staru terapijā onkoloģiskiem pacientiem.

Izmeklē cilvēka organisma bioloģiskos audus un šķidrumus un citus materiālus ar dažāda veida izmeklēšanas metodēm, lai izzinātu cilvēka organisma fizioloģiskās īpašības, slimību patoloģiju, veiktu diagnostiku un sekotu nepieciešamo funkciju kontrolei.

Veic diagnostiskās manipulācijas, kādas izmanto medicīnas laboratorijās diagnozes noteikšanai vai precizēšanai

 Biomedicīnas laborants ir ārstniecības persona, kura piedalās izmeklējumu pirmsanalītiskajā, analītiskajā un pēcanalītiskajā procesā ārstniecības, veterinārmedicīnas, vides un bioloģisko zinātņu diagnostikas un pētniecības laboratorijās

Biomedicīnas laborants ir ārstniecības persona, kura piedalās izmeklējumu pirmsanalītiskajā, analītiskajā un pēcanalītiskajā procesā ārstniecības, veterinārmedicīnas, vides un bioloģisko zinātņu diagnostikas un pētniecības laboratorijās

Toksikologs sniedz palīdzību akūtās situācijās, ko cilvēkam var izraisīt saindēšanās ar ķīmiskām vai kodīgām vielām, tīrīšanas šķidrumiem, medikamentiem un pretiekaisuma līdzekļiem, indīgām sēnēm, etiķa esenci, kā arī narkotiku un alkohola pārdozēšana un čūskas kodums.Slimnīcā tikko atvesto cilvēku vispirms apskata toksikologs, izvērtē viņa vispārējo stāvokli un mēģina noteikt diagnozi, kas varētu būt saistīta ar akūtu saindēšanos. 

Atkarībā no pacienta stāvokļa, uzstādītās diagnozes un iepriekš veiktajām neatliekamās palīdzības dienesta darbībām toksikologs sastāda ārstēšanās plānu, ko pēc tam veic medicīnas māsas. Piemēram, pēc ugunsgrēka nereti nākas ārstēt saindēšanos ar tvana gāzi. 

Anesteziologs – reanimatologs nodrošina anestēziju jeb narkozi un arī pacienta dzīvības procesu uzturēšanu operāciju un citu medicīnisku manipulāciju laikā, novērošanu pēc narkozes un atsāpināšanu.

Anesteziologs – reanimatologs iepazīstas ar pacienta paredzamās manipulācijas vai operācijas apjomu, slimības smagumu, slimības vēsturi, pacienta veselības stāvokli, pārbaužu un analīžu rezultātiem, pacienta fizioloģiskajām īpatnībām, kaitīgajiem ieradumiem, kā arī plānotās operācijas vai medicīniskās manipulācijas veidu. Ārsts izvērtē, vai anestēzija konkrētam pacientam ir iespējama un pieļaujama. Anesteziologs – reanimatologs Izvērtē varbūtējos anestēzijas riskus, izvēlas katram cilvēkam atbilstošu anestēzijas veidu, izstrādā pacienta anestēzijas plānu. Attiecīgos jautājumus anesteziologs pārrunā ar pacientu un citiem speciālistiem un kopā ar pacientu vienojas par kopēju rīcības plānu, lai sagatavotos operācijai un anestēzijai.

Anesteziologs – reanimatologs nodrošina anestēziju jeb narkozi un arī pacienta dzīvības procesu uzturēšanu operāciju un citu medicīnisku manipulāciju laikā, novērošanu pēc narkozes un atsāpināšanu.

Anesteziologs – reanimatologs iepazīstas ar pacienta paredzamās manipulācijas vai operācijas apjomu, slimības smagumu, slimības vēsturi, pacienta veselības stāvokli, pārbaužu un analīžu rezultātiem, pacienta fizioloģiskajām īpatnībām, kaitīgajiem ieradumiem, kā arī plānotās operācijas vai medicīniskās manipulācijas veidu. Ārsts izvērtē, vai anestēzija konkrētam pacientam ir iespējama un pieļaujama. Anesteziologs – reanimatologs Izvērtē varbūtējos anestēzijas riskus, izvēlas katram cilvēkam atbilstošu anestēzijas veidu, izstrādā pacienta anestēzijas plānu. Attiecīgos jautājumus anesteziologs pārrunā ar pacientu un citiem speciālistiem un kopā ar pacientu vienojas par kopēju rīcības plānu, lai sagatavotos operācijai un anestēzijai.