Komunicēt ar cilvēkiem. 

Uzturēt ēkā kārtību, atbildēt par ugunsdrošības signalizāciju, ka arī par cita veida signalizāciju.

Izsniegt atslēgas lektoriem, pirms tā pārbaudot darbinieka kartiņu, un pārbaudīt telpas notikumu (vai tiešām tur notiek lekcija)

Jāparāda ceļš studentam kurš ir apmaldījies Ķīpsalas pilsētiņā (vajag zināt par lielākiem pasākumiem)

Atbildēt uz darba telefona zvaniem un sms

Iziet apgaitā pa ēku, lai pārliecinātos ka viss ir normāli, un viss darbojas

Vakance angļu valodā!

Ikdienā Jingzhi darbojas in vitro laboratorijā ar dažāda veida šūnām.

Ēnotājiem tiks piedāvāti interesanti un aizraujoši eksperimenti ar kristālisku vielu augšanu.

Plaša starptautiska sadarbība par aizraujošām ģeomātikas tēmām tepat uz Zemes. Piemēram, homogenizētas jūras gravimetriskās kartes Baltijas jūras dienvidu un austrumu daļā moderniem 3D lietojumiem jūras ģeodēzijā, ģeoloģijā un navigācijā. Ģeodēzija, kosmiskā sasaiste ikdienai, kartogrāfija, oriientēšanās telpā un ar precīzu laika atskaiti. Neticami precīzi mērījumi, kolektīva vadīšana  un darbu saskaņošana. Daudz kas cits, kas svarīgi jauniem atklājumiem. Neiztrūkstoša ir sadarbība ar Ziemeļvalstu Ģeodēzisko komisiju (NKG) un Vispasaules Starptautisko Ģeodēzijas un Ģeofizikas apvienību (IUGG).

Darbs ir ļoti dinamisks, jātiek galā ar daudz uzdevumiem, reizēm vienlaicīgi.                                                                                                                  

Pasākumu organizēšana, tiešraižu producēšana, video filmēšana un mārketinga aktivitāšu plānošana ir Santas ikdiena. Katra diena nes ko jaunu un darbs nekad neieslīgst rutīnā. 

Ja tevi interesē mārketings, projektu vadība, pasākumi vai video, tad kļūsti par Santas ēnu! 

Ēnu dienā Tev būs iespēja saprast, kā RTU organizē ēnu dienu (jo Santa ir viena no šī projekta vadītājiem RTU), piesalīties simulācijā "Mediju diena", kur būs iespēja, sadarbojoties ar citu Santas kolēģu ēnām, iejusties vienā darbā dienā un radīt ko īstu (reklāmu, podcastu, sociālo tīklu ierakstu utml.). 

Kā mācībspēks lasu lekcijas un vadu prakstiskās nodarbības. Ikreiz jāsagatavo lekciju materiāls, jāsagatavo pārbaudes darbi, jāveic to novērtējums. Jānodrošina cita apmācības pieeja studentiem, kuri, piemēram, nodarbojas ar profesionālo sportu, dēļ kā nav iespējams regulārs nodarbību apmeklējums u.tml. 

Studiju programmas Industriālais dizains direktora amats parasa risināt jautājumus, kas saistīti ar kvalitatīvu studiju procesa nodrošināšanu, tā pilnveidi. Tiek risināti jautājumi par atbilstošu mācībspēku piesaisti, studiju kursu satura izstrādi, nodarbību plānojumu un sadarbību ar industriju.

Vadu lekcijas priekšmētā "Gāzes apgāde". Sadarbojos ar BJU. 

Pašlaik veidojam stendu paraugdemonstrācijām laboratorijā.

Demonstrējam inžerniersistēmu darbības principus.

Pastāv arī iespēja aizbraukt ekskursijā uz gāzapgādes sfēras uzņēmumu.  

 (ar uzņēmuma transportu, jāskatas cilvēku skaits) 

Esmu vadošais pētnieks un strādāju Rīgas tehniskās universitātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūtā. Darbs universitātē elektronikas inženierim un pētniekam katru dienu nes jaunus izaicinājumus. Savā ikdienā strādāju ar bezvadu enerģijas pārvades sistēmām, kas izaicina mani gan projektēt spiestās plates, gan veikt signālu apstrādi, mērījumu datu apstrādi, gan pielietot visas iegūtās zināšanas ķēžu teorijā, lai uzlabotu prototipu veiktspēju. Savā darbā es izmantoju jaunāko aprīkojumu, kas ir pieejams institūtam. Tas atļauj manu ikdienu padarīt vieglāku, jo es varu veikt automatizētos mērījumus, izfrēzēt un salodēt prototipu tepat universitātē, kā arī vērsties pēc padoma pie kolēģiem. 

Piesakies uz Ēnu dienu pie mums RTU Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūtā un pavadīsi fantastisku dienu, uzzinot vairāk par elektronikas inženiera profesiju un ikdienas pienākumiem!

Koordinēju zinātnisko darbu.                                                                                                                            

Ikdienā veicu eksperimentus ar šūnām. Pētu to, kā dažādi materiāli un vielas

iedarbojas uz šūnām, lai noskaidrotu, vai tie ir šūnām toksiski un attiecīgi, vai šos

materiālus var tālāk izmantot medicīniskiem mērķiem. Ēnu dienas ietvaros būs iespēja

ielūkoties, kā notiek zinātniskās pētniecības process laboratorijā. Kopā iepazīsim, ko

nozīmē šūnu kultūru uzturēšana, veiksim kādu šūnu eksperimentu un apskatīsim

šūnas zem mikroskopa.

Ikdienā piedalos zinātniskos projektos saistītos ar sakaru sistēmām un viedām elektronikas sistēmām, piemēram, sensortīklu izpētē (IoT), antenām un elektromagnētisko viļņu izplatīšanas pētīšanu. Kā arī savienoju savu darbu ar pasniegšanu RTU studentiem.

Ēnu dienas laikā Tev būs iespēja izjust elektronikas inženiera darba sfēras dažādību – sākot no apmācībām līdz zinātniskam darbam. Apmeklēsim Radioelektronikas institūta laboratorijas, uzzināsi par studentu dzīvi un mācībām RTU. Izmēģināsi savas prasmes elektronikā kopā ar RTU Elektronikas klubu. Uzzināsi par iespējamām elektronikas inženieru darba vietām un, protams, par studiju iespējām. 

Ikdienā piedalos zinātniskos un tehniskos projektos, kas saistīti ar Lietu Internetu (IoT), bezvadu sensoru tīkliem, viedo elektronisko sistēmu izstrādi, iegulto sistēmu programmēšanu, dronu signālu izpēti un lokalizāciju, bezvadu enerģijas pārvadi, sistēmām plēsēju atbaidīšanai no akvakultūras objektiem, meža ugunsgrēku monitoringa sistēmām utt. Tāpat  savienoju savu darbu ar pasniegšanu RTU studentiem. 

Ēnu dienas laikā būs iespēja izjust elektronikas inženiera darba sfēras dažādību – sākot no apmācībām līdz zinātniskam darbam. Apmeklēsim Radioelektronikas institūta laboratorijas, uzzināsi par studentu dzīvi un mācībām RTU. Izmēģināsi savas prasmes elektronikā kopā ar RTU Elektronikas klubu. Uzzināsi par iespējamām elektronikas inženieru darba vietām un, protams, par studiju iespējām.

Strādāju RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Biomateriālu un bioinženierijas institūtā pētnieces amatā. Ikdienā nodarbojos ar dažādu biomateriālu pētniecību (to iegūšanu, fizikālķīmisko īpašību raksturošanu, izmantojot dažādas pētniecības metodes un iekārtas), kas paredzēti kaulaudu aizvietošanai, atjaunošanai un ārstēšanai.

Manos pētnieces darba pienākumos ietilpst kalcija fosfātu materiālu sintēze, kompozītmateriālu izstrāde, 3D drukāšanas tehnoloģijas un orgāns-uz-čipa tehnoloģijas izmantošana, kā arī veicu mērījumus ar skenējošo elektronu mikroskopu, mikrodatortomogrāfu un citām iekārtām. Šie darbi visbiežāk norit zinātnisko projektu izpildes ietvaros. Papildus vadu laboratorijas darbus un lekcijas RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes studentiem, kā arī vadu bakalaura un maģistra darbus. 

Pētnieka darbs ir interesants, jo tas sastāv ne tikai no pētniecības, bet ir arī jāraksta zinātniskās publikācijas, zinātnisko projektu pieteikumi, jāpiedalās zinātniskās konferencēs un projektu sanāksmēs, jāveido kontakti ar citiem zinātniekiem, jāpopularizē zinātne sabiedrībai, jālasa lekcijas, jāmeklē jauni risinājumi un idejas utt. Lai to sekmīgi darītu, Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes pētniekam ir jāpārzina ķīmija, fizika un matemātika, savukārt mūsu institūtā papildus arī – materiālzinātne, bioinženierija un bioloģija.

Ēnu dienā būs iespēja piedalīties iepriekš aprakstītajā pētnieka ikdienā un iepazīties ar Biomateriālu un bioinženierijas institūtā veiktajiem pētījumiem.

Mērījumu veikšana ar elektronu mikroskopu                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                

Esmu vadošais elektronikas inženieris un strādāju Rīgas tehniskās universitātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūtā. Darbs universitātē elektronikas inženierim un pētniekam kratu dienu nes jaunus izaicinājumus. Savā ikdienā strādāju ar drošas datu pārraides sistēmas izstrādi, kas izaicina mani gan projektēt spiestās plates, gan veikt signālu apstrādi, gan pielietot visas iegūtās zināšanas ķēžu teorijā, lai uzlabotu prototipa veiktspēju. Savā darbā es izmantoju jaunāko aprīkojumu, kas ir pieejams institūtam. Tas atļauj manu ikdienu padarīt vieglāku, jo es varu veikt automatizētos mērījumus, izfrēzēt un salodēt prototipu te pat uz vietas, kā arī vērsties pēc padoma pie kāda kolēģa. 

Ja tu esi ieinteresēts izprast vairāk par šo aizraujošo elektronikas pasauli un vēlies iegūt priekšstatu, kā izskatās viena diena profesionāļa dzīvē, es aicinu tevi uz ēnu dienu pie mums RTU Fotonikas, Elektronikas un Elektronisko Sakaru institūtā. Šajā dienā mēs kopā ielūkosimies aizkulisēs, kur radās visi tie elektronikas brīnumi. Gaidīsim tavu dalību!

Universitātes stratēģijas izveide un tās īstenošanas vadība un uzraudzība, kā arī atbilstošā finanšu resursu plānošana RTU stratēģijas īstenošanai. Lielu attīstības projektu plānošana un vadīšana, sadarbības veidošana ar ārējiem sadarbības partneriem, kā arī RTU interešu pārstāvniecība.

Darbs ir saistīts ar superdatora resursu pieejamības nodrošināšanu. Programmēšana, HPC sistēmu komplektēšana, HPC centra darbinieku un iekšējo darba procesu vadība. Ja ir interese par datorsimulācijām, liela apjoma datiem un to analīzi, IT jomu, programmēšanu, mākslīgo intelektu, superskaitļošanu, tad gaidu Tevi iepazīt profesijas ikdienu pie mums RTU HPC centrā. Tev būs iespēja arī dzīvē redzēt, kādi izskatās Latvijas superdatori. 

Esmu vadošais elektronikas inženieris un strādāju Rīgas tehniskās universitātesFotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūtā. Darbs universitātē elektronikas inženierim un pētniekam katru dienu nes jaunus izaicinājumus. Savā ikdienā strādāju pie elektroniskās aparatūras prototipu izstrādes. Uzdevumu izpildei nākas gan projektēt elektroniskas shēmas un spiestās plates, gan programmēt mikrokontrolierus, gan veikt dažādus mērījumus prototipa atkļūdošanai un uzlabošanai. Savā darbā es izmantoju jaunāko aprīkojumu, kas ir pieejams institūtam. Tas atļauj manu ikdienu padarīt vieglāku un interesantāku, jo es varu veikt automatizētos mērījumus, izfrēzēt un salodēt prototipu te pat uz vietas.

Piesakies uz Ēnu dienu pie mums RTU Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūtā un pavadīsi fantastisku dienu, uzzinot vairāk par elektronikas inženiera profesiju un ikdienas pienākumiem!

Esmu Vitālijs Aišpurs un vadu elektroakustikas laboratoriju ELAKU Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes Radioelektronikas institūtā.  

Laboratorijā ir viss nepieciešamais, lai varētu pētīt, un izprast kā skaņa rodas, kā izplatās skaņu viļņi. 

Bagātīgais mikrofonu un skaļruņu klāst ļauj tos iepazīt tuvāk, padziļināti izprast to darbības principus. 

Ar analīzes un sintēzes aparatūras starpniecību var pētīt, kāpēc vienu un to pašu noti atskaņojot ar dažādiem mūzikas instrumentiem, mēs dzirdam atšķirīgu skanējumu. 

Laboratorijā ir nepieciešamā mēraparatūra un ierīces, lai varētu projektēt un izgatavot ar skaņu saistītās elektroniskās aparatūras prototipus un praksē pielietot savas matemātikas un fizikas zināšanas. 

Un - laboratorijā var ne tikai dzirdēt visdažādākās skaņas un trokšņus, bet pat redzēt, kā skaņa dejo un izbaudīt “muzikālos konservus”.

Darbs ar robotiem nozīmē darbu visos inženierijas/programmēšanas līmeņos - sākot ar signālu apstrādi un elektronikas lodēšanu, detaļu modelēšanu, līdz pat augsta līmeņa matemātisko modeļu, spriešanas spēju un mākslīgā intelekta pielietojumam sarežģītu uzdevumu plānošanai. Roboti uztver pasauli ar sensoru palīdzību, tādēļ diezgan liela daļa mūsu darba tiek veltīta datu apstrādei. Robotikā visus minētos līmeņus vieno izpratne par sistēmas uzbūvi un apakšsistēmu mijiedarbību – problēmu risināšanai nepieciešama sistēmiskā domāšana un dažādi rīki/valodas (ROS2, Python, C++, Solidworks, KiCad, MATLAB, u.c.). Ar robotiem saistīto tehnoloģiju jomās joprojām notiek aktīva pētniecība, tādēļ nepieciešama laba angļu valoda un tehniska teorijas izpratne darbam ar zinātnisko literatūru. Ja Tevi interesē kā notiek darbs ar zinātniskās fantastikas cienīgu tehnoloģiju padarīšanu par realitāti un praktiska fizikas un matemātikas pielietošana ikdienas darbā, tad noteikti (vēlams, patstāvīgi) piesakies!

Esmu elektronikas inženieris un strādāju Rīgas Tehniskās universitātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūtā. Darbs universitātē elektronikas inženierim un pētniekam katru dienu nes jaunus izaicinājumus. Savā darbā es izmantoju jaunāko aprīkojumu, kas ir pieejams institūtam. Tas ļauj man operatīvi atrisināt diezgan sarežģītos uzdevumus, jo es varu veikt automatizētos mērījumus, izfrēzēt un salodēt prototipu te pat uz vietas, kā arī vērsties pēc padomās pie kolēģiem.

Piesakies uz Ēnu dienu pie mums RTU Radioelektronikas institūtā un pavadīsi fantastisku dienu, uzzinot vairāk par elektronikas inženiera profesiju un ikdienas pienākumiem!

Ikdiena saistīta ar dažādu jaunu alternatīvu un metožu meklējumiem biomateriālu izstrādē. Darbs cieši saistīts ar praktisku darbu laboratorijā - tiek veiktas dažādas sintēzes, pēc kurām seko materiāla fizikāli-ķīmisko īpašību raksturošana ar dažādām iekārtām, kā arī pētītas sintezētā materiāla pielietošanas iespējas. Tā kā darbs saistīts ar biomateriālu nozari, tiek veikti eksperimenti, kurā materiāls tiek pētīts, nodrošinot tam apstākļus, kādam tas tiktu pakļauts, atrodoties organisma vidē. Liela daļa pētījumu saistīti ar materiāla īpašību raksturošanu, kombinējot to ar dažādām zālēm (šajā gadījumā ar pretvēža zālēm kaulaudu vēža ārstēšanā). Tā kā mūsdienu medicīnā ir virkne dažādu problēmu, kas saistītas ar pacienta pilnvērtīgas atlabšanas nodrošināšanu, darbs biomateriālu nozarē ir izaicinošs, tomēr ļoti interesants. 

Darbojoties zinātnē-biomateriālu nozarē, īpaši svarīgas ir ne tikai zināšanas ķīmijā un fizikālajā ķīmijā, bet arī bioloģijā, cilvēka anatomijā un fizioloģijā. Ne mazāk svarīgas ir prasmes strādāt ar dažādām iekārtām un tehnoloģijām, kā arī spēja analizēt rezultātus un objektīvi tos salīdzināt ar literatūrā pieejamo informāciju. 

Es esmu RTU maģistrantūras studiju programmas studente. Es strādāju biomateriālu nozarē un pētu kontrolētas izdalīšanās zāļu piegādes sistēmas, nodarbojos ar kalcija fosfātu kaulu cementu izveidi un raksturošanu. Ikdienā stradāju ar dažāda veida iekārtām, tostarp ar redzamās gaismas spektrofotometru (UV-Vis), Furjē Transformācijas infrasarkano spektrfotometru (FTIR, ATR), rentgedifraktometru (XRD) un ar skenējošo elektronu mikroskopu (SEM). 

Ēnu dienu pasākuma ietvaros būs iespēja izstrādāt kaulu cementus un raksturot to īpašības, izmantojot dažādas iekārtas.

Paralēli studijām maģistrantūrā strādāju RTU Biomateriālu un bioinženierijas institūtā, kura galvenie darbības virzieni ietver "cilvēka rezerves daļu" izstrādi, piemēram, kaulu implantmateriālu un zāļu piegādes sistēmu sintēzi un pētīšanu. Galvenokārt mani veicamie uzdevumi ikdienā ietver darba plānošanu, izpildi un optimizāciju, atsaucoties uz zinātniskajā literatūrā gūto informāciju, tam sekojošu iegūto materiālu/produktu raksturošanu, izmantojot visdažādākās analīzes metodes un instrumentus, kā arī rezultātu analīzi. Ēnu dienā varēsi iepazīties ar šī darba niansēm, pavērot pētniekus darbībā, kā arī pats padarboties laboratorijā!

Galvenās pētniecības intereses ir dzeramā ūdens dezinfekcija ar alternatīvām tehnoloģijām.

Ikdienā veicu eksperimentus ar baktērijām, lai noteiktu dzeramā ūdens dezinfekcijas efektivitāti jaunām tehnoloģijām. 

Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūts piedāvā visu līmeņu augstāko izglītību arhitektūras, dizaina un tekstila jomās. Pie mums studē radoši jaunieši, kas kopā ar dažādu paaudžu mācībspēkiem iedvesmo sevi un citus.

Šobrīd institūtā notiek pārmaiņu process, lai nākotnē mēs kļūtu par mākslas un tehnoloģiju izcilības centru kā daļu no pasaules līmeņa universitātes.

Direktora ikdiena ir darbs ar studentiem, mācībspēkiem, pētniekiem, kā arī universitātes vadību, plānojot un koordinējot institūta attīstību.

Pastāstīšu par to, kas ir zinātne, kā un kur rodas inovācijas, ko nozīmē trīs burti R&D&I, kā atšifrēt un pielietot svešvārdu HPC.  Parūpēšos par radošu, neikdienišķu un dizaina pilna darba dienu. Būs rīta kafija,  neikdienišķi uzdevumi, gludi risinājumi un iespēja ielūkoties universitātes darba gaitā. Nāc, būs interesanti! 

Lekcijas RTU. Palīdzība dažādiem būvniecības uzņēmumiem netipisku problēmsituāciju risināšanā.

Rail Baltica Centrālās dzelzceļa stacijas būvdarbi.

Kā otrā kursa studente Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) apvienotajā Medicīnas inženierzinātņu un fizikas programmā, mans akadēmiskais un profesionālais ceļš ir medicīnas zinātnes un tehnoloģisko inovāciju krustpunktā. Pavisam agrīni esmu atradusi savu īsto mērķi studiju laikā un pēc absolvēšanas- vēža terpaija, proti, protonu radiogrāfija. Mana loma neaprobežojas tikai ar mācīšanās teorētiskajiem aspektiem; tas attiecas uz praktisku, praktisku izpēti un izstrādi, kas var revolucionizēt veidu, kā mēs ārstējam vēzi.

Ikdienas darbības:

Pētniecība un attīstība: Mana diena parasti sākas ar manu darbu kā zinātniskā asistente Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūtā. Šeit es esmu iesaistīta tādos  projektos kā "HITRI+" un "NIMMS" Eiropas Kodolpētniecības organizācijā-CERN . Šis darbs ietver teorētisko zināšanu praktisku pielietojumu, lai izstrādātu jaunas tehnoloģijas un metodoloģijas vēža ārstēšanai. Konkrēti, es strādāju pie scintilācijas kristālu un protonu staru optimizēšanas un testēšanas, lai uzlabotu protonu rentgenogrāfijas precizitāti un efektivitāti vēža audu identificēšanā un ārstēšanā.

Akadēmiskie mērķi: Manas studijas ir sadalītas starp RSU, kur es koncentrējos uz medicīnas priekšmetiem, un RTU, kur es iedziļinos tehniskajos priekšmetos, matemātikā un fizikā, un citos tehniskajos priekšmetos. Šī divējāda pieeja nodrošina visaptverošu izpratni, kas ir būtiska ikvienam medicīnas inženierijas un fizikas jomā. Pašreizējais kursa darbs ietver praktiskus projektus, kas saistīti ar medicīnas iekārtām un aparātiem, nodrošinot praktisku pamatu manas pētniecības darbības atbalstam.

Kāpēc tas ir interesanti?

Medicīnas inženierijas un fizikas joma pēc savas būtības ir interesanta, jo tā atrodas dzīvību glābšanas un novatoriskās tehnoloģijas saplūšanas vietā. Darbs ir izaicinošs, taču ārkārtīgi atalgojošs, piedāvājot iespēju dot ieguldījumu ievērojamos medicīniskās ārstēšanas sasniegumos. Iespēja sadarboties ar CERN, vienu no pasaules vadošajām pētniecības organizācijām, piešķir šai lomai papildu aizrautības un prestiža slāni.

Kas jums jāzina:

Pārstāvim, kas stājas šajā amatā, vajadzētu būt ļoti ieinteresētam gan medicīnas zinātnēs, gan tehnoloģijās. Būtiska ir kritiskā domāšana, problēmu risināšanas prasmes un spēcīgs pamats matemātikā un fizikā. Tikpat svarīga ir spēja sadarboties pētniecības vidē, kur komunikācija un komandas darbs var radīt sasniegumus šajā jomā.

Tiem, kurus interesē taustāmas pārmaiņas pasaulē, izmantojot inovācijas un zinātni, ēnošana šajā amatā piedāvā ieskatu medicīniskās ārstēšanas nākotnē un potenciālu būt daļai no kopienas, kas virza robežas tam, kas ir iespējams veselības aprūpē un inženierzinātnēs.

Vai Tev ir interese uzzināt vairāk par biomateriālu izstrādi? Jā? Tad nāc ēnot ķīmijas inženieri, kas savā ikdienā cenšas izstrādāt injicējamus biomateriālus osteoporotisku kaulaudu reģenerācijai! Manā kompetencē ir injicējamu kompozīthidrogēlu sintēze no dabiskās hialuronskābes polimēra un hidroksilapatīta bioaktīvām nanodaļiņām. Ēnu dienas ietvaros Tev būs iespēja ne tikai uzsintezēt šos kompozītmateriālus, bet arī izanalizēt to fizikāli-ķīmiskās īpašības un iepazīstināties ar RTU Biomateriālu un bioinženierijas institūta telpām un iekārtām.

Plānot un realizēt inovāciju pasākumus, piemēram, Ginesa rekords: lielākā prāta vētra, Shark Tank ar investoriem, Hack and Snack u.c.

Organizēt atvērto prototipēšanas darbnīcu theLAB darbu.

Ģenerēt idejas jauniem veidiem, kā skolēnus un studentus atbalstīt inovāciju jautājumos.

Es strādāju RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātē, Biomateriālu un bioinženierijas institūtā.  Ikdienā aktīvi piedalos zinātniskos pētījumos sadarbībā ar citām Latvijas universitātēm un zinātniskajiem institūtiem, kā arī ar mūsu sadarbības partneriem ārzemēs. Mēs aktīvi strādājam pie inovatīvu biomateriālu izstrādes kaulu slimību ārstēšanai un kaulaudu atjaunošanai. Manam darbam ir nepieciešama augsta disciplīna un labas ķīmijas, matemātikas, fizikas un bioloģijas zināšanas, bet reizē varu būt arī radoša un pētniecības procesā ieviest savas idejas. Lielāko daļu savas darba dienas pavadu laboratorijā, sintezējot un analizējot jaunus kaulu atjaunošanas biomateriālus, kā arī pie datora, iepazīstoties ar citu pētnieku sasniegumiem un aprakstot savus iegūtos rezultātus.

Mans darbs ir saistīts ar programmēšanu, mākslīgā intelekta algoritmu apmācību, IT sistēmu projektēšanu u.tml. 

#Ukraine

Tiekos ar studentiem un vadību, sadarbojos ar citām valstīm, lasu lekcijas. Jāzina angļu valoda.

Ikdienā pārsvarā nodarbojos ar pētījumiem, kuri saistīti ar baterijām. Darbs ir interesants, jo tiek darīti ļoti daudzi dažādi uzdevumi, no literatūras lasīšanas un projektēšanas, līdz praktiskai prototipu izgatavošanai un testēšanai, kā arī publikāciju gatavošanai. Papildus nodarbojos ar studentu izglītošanu un konsultēšanu, kā arī ar laboratoriju pārvaldību.

Dekāns vada 130 cilvēku kolektīvu, pārvalda fakultātes finanses, organizē zinātnisko darbu, organizē studiju procesu (izlemj, kādus kursus un kādas studiju programmas veidot vai mainīt).

Izstrādāju Inovatīvas produktus  - robotus, datorredzes ierīces,  mākslīgā intelekta risinājumi,  elektronika , mehānika utt. 

Ikdienas darbs ir pie prioritāro virzienu attīstības, kas ietver gan darbu ar industriju, partneriem, ministrijām, Eiropas un pasaules organizācijām, lai piesaistītu resursus (finanses, cilvēkus, infrastruktūru). Tas ietver gan sarežģītu procesu virzību, plānošanu, komandas vadību. Ikdienā arī vadu savu dienestu, kurā ir 8 nodaļas, kas nodrošina visus inovāciju procesus - studentu, zinātnieku apmācības, produktu izstrādi, projektu gatavošanu, īstenošanu, jaunuzņēmumu atbalstu, HPC utt. 

Infrastruktūras departamenta direktors ir atbildīgs par RTU infrastruktūras uzturēšanu, procesu vadību, ilgstpēju, energoefektivitāti un drošību visās RTU ēkās. Ikdienas darbs ir plānošana, finanses, darbu deliģēšana un vadības vēlmju izpilde. Darbs ir dinamisks, par garlaicību var nesudzēties un neviena diena nebūs vienāda. Amata pārstāvim ir jābūt loģiski domājošam, atbildīgam, spējīgam pieņemt ātrus lēmumus un gatavam saņemt daudz neparedzētus uzdevumus.

Darba drošība ir neatņemama darba sastāvdaļa jebkuram darba devējam un rūpēties par darba drošību, tā ir misija, jo no tā atkarīga darbinieka drošība, veselība un pat dzīvība. Darba aizsardzības speciālistam ikdienā jāveic darba vides risku novērtēšana, instruktāža darba vietā, konsultēšana, jāvada dažādas lekcijas.

RTU zinātkāres centram Futurimo Rīga vadītāja, kas jau nepilnu gadu pulcē klases, bērnus, jauniešus, ģimenes, lai piedzīvotu aizraujošas, interaktīvas ekspozīcijas un radošās, tehniskās nodarbības. 

Ja interesē vadība, organizēšana, attīstības veidošana, bērni un jaunieši, kā arī darbs, kur nekad nav vienādas dienas, tad gaidīšu Tevi Ēnu dienā!

Ikdienā vadu Futurimo Rīga darbību, kā arī strādāju pie centra attīstības. Tiek organizēta centra darbība, nodarbības un zinātnes šovi, strādājam pie bērnu nometņu veidošanas, pulciņu organizēšanas un dažādiem aizraujošiem pasākumiem. Paralēli tiek strādāts pie nākamā posma attīstības, kur tiks drīzumā uzsākti pārbūves darbi. 

Cilvēks - orķestris.

Veicu eksperimentus, tiekos ar industrijas pārstāvijiem, lai pārunāt pētījuma tēmas un iespējamus finansējuma avotus, lasu lekcijas, gatavoju projekta pieteikumus

Synthesis of calcium phosphates from raw materials and analysis of the obtained materials by various methods; obtaining bioceramics for bone tissue regeneration from synthesized materials. On the shadow day, you will be able to independently synthesize calcium phosphates and learn about their various research methods. Note: the shadow must be able to speak English. All communication will be in English (Latvian and Russian not possible). 

Ikdienā es nodarbojos ar dažādu parādību izpēti. Darbībā ietilpst gan pētāmo objektu fizikālo īpašību noteikšana, gan pētniecisko iekārtu izstrāde, gan datu apstrādes programmu izveide, gan publikas informēšana par iegūtiem atklājumiem par pētāmo objektu. Šajā profesijā ikdienas kā tādas nepastāv, jo katru dienu var rasties jauns izaicinājums, kas pieprasa rast jaunus risinājumus. Darbs ir ļoti radošs un pieprasa zināšanas no daudziem dažādiem laukiem - matemātikas, fizikas, ķīmijas, inženierzinātņu, programmēšanas, un daudziem citiem.

Ikdienā kā vad.pētniece nodarbojos ar dažādu inovatīvu betonu kompozītu pētījumiem, to ilglaicīgajām īpašībām, kā arī veicu zin.proj. vadību. Esmu arī mācībspēks vairākos, atšķirīgos studiju priekšmetos un strādāju ar dienas un neklātienes studentiem, kuriem pasniedzu nodarbības - lekcijas, pr.darbus u.c. par dažādiem ar būvniecību saistītiem jautājumiem.

Ieva ikdienā koordinē studiju un zinatnisko darbību universitātē, kā arī pārzina studiju procesa norises nianses.

Jā vēlies izprast, kā tiek organizēti universitātes procesi, seko Ievai!

Nodarbojos ar biomateriālu izstrādi un pētniecību. Pašlaik pētu liposomas kā zāļu piegādes sistēmu, iekapsulējot tajās CBD - Cannabis sastāvdaļu, kam piemīt pretiekaisuma un nomierinošas īpašības. Šis ir ļoti multidisciplinārs amats - jāzin ir ķīmija, bioloģija un fizika. Šī profesija sniedz iespēju izgudrot jaunus materiālus un uzlabot īpašības jau esošajiem, kā arī uzzināt un izprast dažādus procesus.

Galvenie ikdienas pienākumi ietver darbu ar zinātnisko literatūru, datu analīzi, kā arī darbu laboratorijā - biomateriālu sintēze un raksturošana. Ēnotājiem būs iespēja gūt ieskatu zinātnieka darba ikdienā, kā arī iepazīties ar RTU Biomateriālu un bioinženierijas institūta pētniecības virzieniem, piedalīties praktiskajos darbos laboratorijā - biomateriālu izgatavošanā un raksturošanā.

Pētnieka darbs, galvenokārt, ir saistīts ar spēju pielietot zinātniskās metodes dažādu problēmu risināšanai. Problēmas, savukārt, var būt dažādas un bieži vien ir integrēti nacionālo un starptautisko zinātniski-pētniecisko projektu mērķos. Ņemot vērā mūsdienas tendences attiecībā uz vides aizsardzību, ir jārisina vairākas problēmas, kas saistītas ar tehnoloģiju novecošanu dažādās tautsaimniecības nozarēs, energoresursu sadārdzinājumu, konservatīvo sabiedrības domāšanu un vides piesārņojuma mazināšanu. Pētnieki, veicot zinātnisko darbību, paralēli nodarbojas arī ar akadēmisko daļu (t.s. lektors), kā arī kopumā veic sabiedrības izglītošanu. Lektori ne tikai sniedz teorētiskās zināšanas lekciju laikā, bet arī piedāvā praktiskos uzdevumus vai vada laboratorijas darbus. Pats galvenais lektora uzdevums - organizēt nodarbību tā, lai pēc iespējas skaidrā veidā pasniegt mācību vielu.

Ēnu dienas laikā ēnotāji varēs iepazīties ar pētnieka ikdienišķo darba specifiku, ņemot vērā vadītāja zinātnes nozari - vides inženierija un enerģētika (saskaņā ar MK noteikumu Nr. 595 pielikuma 2.7. rindiņu), kā arī izmēģināt sevi lektora (pasniedzēja) lomā.

Vakance piemērota jauniešiem no Ukrainas ar angļu/krievu valodas zināšanām.

#Ukraine

Šobrīd esmu 4. kursa studente RTU programmā "Ķīmija un ķīmijas tehnoloģija" un paralēli mācībām strādāju zinātniskajā laboratorijā Biomateriālu un bioinženierijas institūtā. Ikdienā nodarbojos ar zīda fibroīna ekstrakciju no zīdtārpiņu kokoniem un zīda fibroīna un jūras polisaharīdu hidrogēlu izveidi brūču pārsiešanai. 

Šobrīd studēju 4.kursā Rīgas Tehniskās universitātes "Ķīmija un Ķīmija tehnoloģija" programmā un paralēli studijām strādāju Biomateriālu un bioinženierijas institūtā. Mans darbs ikdienā ir saistīts ar kalcija fosfātu saturošiem fizikāli šķērssaistītu kompozīthidrogēlu izstrādi un īpašību pētīšanu. Šādu materiālu izstrāde ir būtiska kaulaudu inženierijā dažādu slimību ārstēšanā un var kalpot kā zāļu piegādes sistēmas.

RTU Kultūras centra vadītājs ikdienā pārrauga RTU kultūras kolektīvu (kopā 10) darbību un aktivitātes, risina kolektīviem un to dalībniekiem saistošus jautājumus. Tostarp, vadītājs pārrauga Kultūras centra biroja darbu un koordinē dažādu ar kultūru saistītu jautājumu izpildi RTU ietvaros. Paralēli notiek arī dažādu pasākumu un notikumu plānošana un organizēšana. 

Edgars Mamis ir Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētnieks, kurš strādā CERN projektā MEDICIS (Medical Isotopes Collected from ISOLDE) eksperimentā. Tā mērķis – ražot jauna tipa radioaktīvos izotopus – radioaktīvas vielas, ko izmanto onkoloģisko slimību diagnosticēšanā un ārstniecībā, ļoti precīzi iznīcinot slimās šūnas, bet saudzējot veselās.

Kopā ar Edgaru MEDICIS strādā arī viņa kolēģe un LU studente Patrīcija Kalniņa, kura Edgara ēnu iepazīstinās arī ar savu darbu.

Abi pētnieki ikdienā strādā laboratorijā, veic fizikālus un matemātiskus aprēķinus, simulācijas un dažkārt dara arī tehnisku darbu, strādājot ar dažādiem metāliem. 

Taču abi jaunie pētnieki uzskata, ka viņu galvenais pienākums ir mācīties, izprast un lietot apgūtās zināšanas savu zinātnisko darbu izpildē, tādējādi arī palīdzot attīstīties MEDICIS eksperimentam.

Papildus ikdienas darbiem apgūtās zināšanas pētnieki nodod tālāk, lasot Latvijā lekcijas un mācot jaunos studentus un darbiniekus.

Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) strādājošo zinātnieku ēnošana notiks CERN, Šveicē, Ženēvas piepilsētā Meirēnā. Provizoriskais brauciena laiks – 8.-10. aprīlis.

Toma uzdevums ir koordinēt Latvijas un CERN sadarbību, kā arī veidot stratēģiju Latvijas sadarbībai ar CERN nākotnē. Praksē tās ir ikdienas tikšanās ar CERN kolēģiem, zinātniekiem, vadītājiem un Latvijas kolēģiem CERN, lai pārrunātu un koordinētu sadarbību zinātniskajos pētījumos, studentu apmācībā un Latvijas industriālo partneru iesaistīšanos CERN pasūtījumos. Latvijas pusē tas ir darbs ar CERN Latvijas grupu un visiem Latvijas partneriem.

Toms ikdienā vada doktorantu un maģistrantu darbu izstrādi. Veic arī pētījumus paātrinātāju un ražošanas tehnoloģiju jomā, īpaši aditīvās ražošanas jomā.

Toms kā RTU mācībspēks lasa lekcijas studentiem, viņus iepazīstinot arī ar darbu CERN.

Ēnojot Tomu, būs iespēja ieskatīties arī viņa kolēģa RTU pētnieka Gunta Pikura ikdienā, iepazīstot inženiera darbu CERN. Guntis strādā pie pētījuma par aditīvās ražošanas tehnoloģiju lietošanu paātrinātāju komponenšu izgatavošanā. Pēc viņa dizaina, pirmoreiz izmantojot jaunu tehnoloģiju, no tīra vara ir izgatavots Radio frekvences paātrinātāja (The Radio Frequency Quadrupole – RFQ) prototips. 

Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) strādājošo RTU zinātnieku ēnošana notiks CERN, Šveicē, Ženēvas piepilsētā Meirēnā. Provizoriskais brauciena laiks – 8.-10. aprīlis.

Kārlis vada RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūtu, kā arī Latvijas zinātnieku grupu, kas strādā vienā no nozīmīgākajiem CERN eksperimentiem – CMS (The Compact Muon Solenoid), kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus.  

CMS ir viens no četriem lielajiem eksperimentiem, ko veic ar Lielo hadronu paātrinātāju. Viens no plašāk zināmajiem šī eksperimenta atklājumiem ir Higsa bozons, kura eksistenci CERN zinātnieki pierādīja 2012. gadā.

CMS eksperimentā piedalās vairāk nekā 5000 fiziķu, inženieru un datorzinātņu speciālistu no vairāk nekā 40 valstīm un 200 zinātniskajiem institūtiem. Kārļa kā grupas vadītāja galvenais pienākums ir pārstāvēt Latvijas zinātniekus CMS eksperimentā un rūpēties, lai viņiem ir nepieciešamais nodrošinājums zinātniskā darba veikšanai. Ikdienā Kārlis visaktīvāk darbojas tieši CMS eksperimenta darbības nodrošināšanā (online) kā eksperimenta maiņu vadītājs (Shift Leader) vai vispārējās aktivitātes koordinators (Run Field Manager), kā arī ir aktīvi iesaistīts MIP Timing Detector (MTD) apakšdetektora izstrādes projektā. Fizikā Kārlim vislielākā interese ir tieši par precizitātes fizikas mērījumiem, savukārt viņa doktorantūras studenti ir iesaistīti galvenokārt Top kvarka un Higsa bozona īpašību mērījumos. 

Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) strādājošo RTU zinātnieku ēnošana notiks CERN, Šveicē, Ženēvas piepilsētā Meirēnā. Provizoriskais brauciena laiks – 8.–10. aprīlis.

Andra pienākums ir koordinēt Latvijas paātrinātāju grupas iesaisti un mērķu sasniegšanu starptautiskajos projektos I.FAST un HITRIplus, kur RTU darbojas kā pilntiesīga partnere. I.FAST mērķis ir nodrošināt ilgtspēju nākotnes paātrinātajiem, samazinot tehnoloģiju izmaksas, enerģijas patēriņu un ietekmi uz vidi, savukārt HITRIplus mērķis ir attīstīt biofizikas un medicīnas pētījumus vēža ārstēšanā ar smago jonu terapiju, vienlaikus attīstot tam nepieciešamos instrumentus. 

Ikdienā Andrim ir jākoordinē minēto projektu darbība – tikšanās, sanāksmes un sadarbība, jo Andris ir viena projekta uzdevuma vadītājs, kā arī oficiālais RTU pārstāvis. Minētajos projektos ir ļoti dažādi pētniecības virzieni un uzdevumi. I.FAST tiek strādāts ar aditīvām ražošanas tehnoloģijām un tiek meklētas to pielietojuma iespējas paātrinātājos gan komponentu ražošanā, gan remontā. Savukārt HITRIplus projektā tiek projektēts medicīnisks rotējošs portāls vēža ārstēšanai ar jonu terapiju.  

Andra ikdienas darba pienākumos ietilpst arī Latvijas zinātnieku grupas, kas strādā ar paātrinātāju tehnoloģijām, atbalstīšana un integrēšana darbam CERN un RTU, kā arī būt par Latvijas pārstāvi – vietnieku CMS eksperimentā.  

Ēnojot Andri, būs iespēja iepazīties arī ar viņa kolēģa medicīnas fiziķa Kristapa Paļska darbu, CERN pētot staru terapijas nākotnes iespējas – kā paātrinātāju tehnoloģijas izmantot vēža terapijā.

Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) strādājošo RTU zinātnieku ēnošana notiks CERN, Šveicē, Ženēvas piepilsētā Meirēnā. Provizoriskais brauciena laiks – 8.–10. aprīlis.

Antra studē RTU un LU kopējā doktorantūras programmā «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» un CERN izstrādā savu promocijas darbu.  

Antras promocijas darbam ir divi virzieni - iesaiste CMS (The Compact Muon Solenoid) eksperimenta fizikas analīzē un darbs pie detektora pilnveides, izstrādājot drošības kontroles sistēmas jaunajam apakšdetektoram. 

Ikdienā lielāko dienas daļu Antra pavada pie sava datora ekrāna, veidojot kodus un algoritmus datu apstrādei vai būvējot detektora kontroles sistēmas sastāvdaļas, izmantojot standartizētus rīkus. Taču dažkārt viņai nākas strādāt arī prototipēšanas laboratorijā vai CMS detektora kontroles telpā kā vienai no detektora apkalpes grupas locekļiem.  

Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN) strādājošo RTU zinātnieku ēnošana notiks CERN, Šveicē, Ženēvas piepilsētā Meirēnā. Provizoriskais brauciena laiks – 8.–10. aprīlis.

Zinātnieka, vadošā pētnieka, profesora ikdiena ir neparedzama - tie ir eksperimenti laboratorijā, lekciju vadīšana studentiem, atskaišu rakstīšana, tikšanās ar sadarbības partneriem Latvijā, kā arī sanāksmes ar starptautiskajiem sadarbības partneriem no visas pasaules. Profesijas burvība ir  tā, ka garlaicīgi nav nekad!

Ieskaties pētnieka darba ikdienas aizkulisēs, plānojot eksperimentus un anlizējot iegūtos rezultātus un piedaloties sapulcēs. Paralēli zinātniskajam darbam, varēsi iepazīties arī ar RTU Zinātnes un Inovācijas Centru un darba pienākumiem un ikdienu, kas saistīta ar EIT RawMaterials Baltic Hub, kā arī Vertikāli integrētā projekta lekciju organizēšanu.

Galvenie ikdienas pienākumi ir biomateriālu sintēze un raksturošana, kā arī ar iegūto rezultātu apkopošana un analīze, zinātniskās literatūras pētīšana. Ēnotājiem būs iespēja iepazīties ar zinātniskā asistenta ikdienu RTU RC RBIAC, kopā praktiski darbojoties laboratorijā. Ēnu dienas ietvaros veiksim ar gallija joniem aizvietotu kalcija fosfātu sintēzi, kā arī iepazīsimies ar modernajām analītiskajām iekārtām.