Parasti cilvēkam ir tikai viena ēna, šim cilvēkam bija ap 80 aktīvu un radošu ēnu, kas bija mērojušas tuvākus un tālākus ceļus, lai pavadītu šo dienu kopā ar ‘’Ghetto games’’ kreatīvo direktoru, TV seju un ,vienvārsakot cilvēku, kas iedvesmo gan ar saviem darbiem, gan ar vārdiem - Renāru Zeltiņu! Man arī bija šī unikālā iespēja būt vienai no viņa ēnām un ziniet, man šī ēnu diena nebija parasta, tā bija diena, kas man lika ne tikai iepazīt sev vēlamo nākotnes profesiju, bet arī diena, kurā es smēlos iedvesmu.

Mana ēnu diena sākās Latvijas Universitātes ēkā, lai no sākuma bija manāms uztraukums ,ieraugot Renāru tas pazuda. Tāds pats vienkārš cilvēks, kā visi mēs. Ar savu smaidu, vieglumu un jokiem viņš ‘paķēra’ jau pirmajās minūtēs. Renārs mums pastāstīja par darbu televīzijā, par ‘’Ghetto games’’, par to, ka

"galvenais ir mīlēt to, ko dari un pats galvenais viņš mani iedrošināja - nebaidīties, iet un darīt un noticēt sev."

Viņš mūs iepazīstināja ar dažiem no saviem dzīves likumiem, kurus var ievērot ikviens no mums. Bet tas jau nebūt nebūtu Renārs ,ja neizdomātu, ko neierastu bet tieši tas padarīja šo dienu tik īpašu. Atklājot pāris uzdevumus, bet tomēr atstājot devu intrigas, pēc kāda laika mums pievienojās ‘’Ghetto TV’’ video speciālists Indulis Pelnēns ar savām ēnām un kamerām. Tad nu īsti nenojauzdami tālākās darbības, mēs visi devāmies ceļā, lai izpildītu septiņus radošus uzdevumus, kas tika iemūžināti videoklipā.

Vai jūs esiet kādreiz iegājuši ‘Makdonaldā’ un tēlojuši zombijus? Vai esiet kādreiz vienlaicīgi zossolī gājuši pāri zebrai? Vai kādreiz pie Brīvības pieminekļa ļāvušies dejai vienotā ritmā? Vai kādreiz ielīduši ,iespējams, mazākajā ‘Narvesenā’ Latvijā? Vai lielveikalā veidojuši sirsniņu, par spīti apsarga teiktajam? Vai atcerieties ,kad pēdējoreizi Jūs palīdzējāt, kādam ,kam tas ir nepieciešams? Un kopīgi mierīgā gaisotnē skatījāties filmu?

Pateicoties Renāram, mēs paguvām izdarīt to visu vienā dienā, iegūstot gandarījumu par paveikto un laba darba sajūtu.

Viens no Renāra zelta dzīves likumiem ir "Prasīt mazāk, vairāk dot.’’ Arī mūs viņš mudināja to ievērot.

Mūsdienās, daudziem viens eiro ir kārtējā monētiņa, par kuru var izvēlēties, ko iegādāties, bet kādam viens eiro ir prieka monētiņa. Cik gan daudz ir cilvēku, kuriem tas, kas kādam liekās pašsaprotami, šķiet tik savāds un grūti iegūstams. Tunelis. Cilvēki. Kāds iet, bet kāds nāk. Drūzma. Kāds ar ģitāru rokās sniedz koncertu apkārtējiem ,klusībā cerot, ka klausītāji tam atvēlēs kādu no spīdošajām monētiņām, kāds sapinis pašgatavotus grozus ar savām rokām un diemžēl, neredzīgajām acīm, kāds pārdod savus adījumus. Iespējams viņu vienīgā iztika ir tā, ko viņi iegūst stāvot un gaidot, bet viņi dara. Tu iemet monētiņu kādam no šiem cilvēkiem groziņā, iet cilvēki un viens pēc otra papildina šos krājumus. Viņš diemžēl neredz, bet viņš jūt. Viņš smaida ar acīm. Viņa smaids liek smaidīt arī mums. Kopā mēs varam palīdzēt. Vienas no spilgtākajām emocijām bija tieši šīs. Renārs lika atgādināt par vērtībām, kas iespējams ikdienas steigā tiek piemirstas.

Imants Ziedonis reiz teicis: "Svarīgi saprast dzīvotgribu. Savā īsajā elpā.’’ Ir svarīgi apzināties, meklēt un atrast pareizo ceļu. Ēnu diena ir lieliska iespēja ielūkoties savā, iespējams, nākotnes profesijā, es sapratu, ka tas ir tas, ko es vēlos darīt. Šī ēnu diena man noteikti paliks spilgti atmiņā.

Paldies, par šo iespēju Renāram un paldies Ēnu dienas veidotājiem, bez jums mēs nevarētu pārtapt par kāda cita ēnu! Ēnu dienas ietvaros tapa šis videoklips: http://www.youtube.com/watch?v=xDwUqFXKYoQ