Valentīna Elizabete bija viena no vidusskolēnu piecnieka, kas 2019. gadā Ēnu dienā devās uz Ženēvu ēnot RTU zinātniekus CERN. Šādu iespēju – iepazīties ar Latvijas zinātnieku darbu CERN – RTU piedāvā jau vairākus gadus.

Bērns mainījās trīs dienās

«Kad atgriezos no Ēnu dienas CERN, es vecākiem teicu – gribu mācīties līdz pat doktorantūrai,» stāsta Valentīna Elizabete, atceroties, ka vecāki konstatējuši – bērns ir mainījies trīs dienu laikā, ko pavadīja CERN. 

Ar ko gan šis zinātnes centrs savaldzināja Valentīnu Elizabeti? «Tur cilvēki ir aizrāvušies ar pētniecību, viņi nestrādā kā birojā no astoņiem līdz pieciem, viņi pat pusdienās runā par darbu,» jauniete stāsta savus pirmos iespaidus par CERN. Tagad, pirmo mēnesi nostrādājot CERN, Valentīnai Elizabetei ir jauni iespaidi – viņa īpaši uzsver, ka vecākie kolēģi ir atsaucīgi, palīdz, paskaidro, ja ko nesaproti: «Tā ir forša lieta – nav kā citur, ka segu velk katrs uz savu pusi, bet šeit ir komandas sajūta.»

Pēc CERN pavadītās Ēnu dienas Valentīna Elizabete mērķtiecīgi sāka savu ceļu uz CERN. Vispirms viņa vēlējās ar CERN iepazīstināt savus vienaudžus vidusskolā, tāpēc ar RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra palīdzību noorganizēja tiešsaistes pasākumu savā skolā Daugavpilī, ļaujot arī skolasbiedriem ieskatīties CERN. 

Iestājoties RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes studiju programmā «Finanšu pārvaldības informācijas sistēmas», ko RTU realizē kopā ar Banku augstskolu un kurā sagatavo speciālistus, kas izstrādā specializētu programmatūru finanšu sistēmām, viņa zināja, ka praksē vēlas strādāt CERN, tāpēc mērķtiecīgi pieteicās CERN studentiem piedāvātajiem pasākumiem – gan vasaras skolai, gan praksei, un sapnis piepildījās. 

Jāizmanto katra iespēja

Par savu veiksmes atslēgu praksei CERN viņa uzskata lielo aktivitāti vidusskolas un studiju laikā, ko viņa atspoguļoja savā CV. «CV ir jābūt kvalitatīvam un ļoti strukturētam, ne jau uzrakstītam uz vienas A4 lapas, tas nav profesionāli,» skaidro Valentīna Elizabete. 

Viņa ir pārliecināta, ka vidusskolas un studiju laikā ir jāieliek visas pūles, lai izglītotos un veidotu nākotnes karjeru. Jauniete izmanto iespēju un piedalās ārpusstudiju pasākumos, piemēram, hakatonos, un savus sasniegumus un paveikto dokumentē CV. «Hakatonos studenti iemācās svarīgu prasmi – jaunas zināšanas iegūt īsā laikā. Tas mūsdienās ir ļoti svarīgi, jo nav laika sēdēt un nedēļu lasīt vienu grāmatu,» saka Valentīna Elizabete. 

Viņa apgūst arī valodas – jau patlaban zina piecas – latviešu, krievu, angļu, vācu un spāņu – un ir sākusi mācīties arī arābu valodu un ivritu. Arābu, jo savulaik plānoja – ja netiks CERN, mēģinās doties praksē uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, savukārt ivritu sāka apgūt apmaiņas programmas laikā Izraēlā. 

CERN Valentīna Elizabete strādā eksperimenta ATLAS informācijas tehnoloģiju komandā, palīdzot fiziķiem strukturēt iegūtos datus. Jaunietes uzdevums – izveidot mājaslapu, kurā tiešsaistes režīmā nonāktu dati, kurus fiziķi ir ieguvuši eksperimentā.  

«Sākumā domāju, ka būs viegli, jo tā ir vienkārša mājaslapa, tomēr tā nav – ir vajadzīga specifiska autentifikācija un arhitektūra, ir jānodrošina papildu drošība un tā tālāk,» stāsta studente. 

Strādāt Latvijas labā

Kā veidosies Valentīnas Elizabetes tālākā karjera, vēl nav zināms. Tuvākais mērķis – nākamgad jāpabeidz RTU. Pēc tam noteikti viņa studēs maģistrantūrā un doktorantūrā. Kur? Laiks rādīs. Patlaban Valentīnu Elizabeti interesē kiberdrošība. Iespējams, studēs tur, kur varēs kvalitatīvi apgūt šo programmu. 

Arī RTU viņa izvēlējusies tieši tāpēc, ka vēlējusies studēt modernajā un specifiskajā programmā, kur vienlaikus apgūst gan finanšu pārvaldību, gan IT zināšanas. Jauniete uzskata, ka viņas starpdisciplinārā studiju programma ir perspektīva, jo sniedz plašākas zināšanas un līdz ar to – lielākas iespējas darba tirgū. CERN viņa novērojusi, ka arī fiziķiem ir nepieciešamas IT zināšanas, lai varētu pilnvērtīgi strādāt. 

«Es mīlu Latviju – šī ir zeme, kur esmu dzimusi, kas man deva izglītību, bet es nezinu, kurā valstī veidošu savu karjeru. Vislabprātāk es strādātu ārzemēs Latvijas labā,» atklāta ir Valentīna Elizabete. 

Tieši šādas iespējas studentiem un zinātniekiem sniedz darbs CERN – Latvijai kļūstot par CERN asociēto dalībvalsti, viens no nozīmīgākajiem ieguvumiem ir Latvijas jaudīgāko smadzeņu aizplūšanas samazināšana. Jaunajiem zinātniekiem ir parādījusies perspektīva strādāt pasaules līmeņa pētniecības institūcijā, vienlaikus paliekot Latvijas augstskolās, jo zinātnieki CERN tiek piesaistīti konkrētiem eksperimentiem un pētījumiem, nezaudējot savu pamata darbavietu – augstskolu Latvijā. 

Šā gada laimīgais piecnieks

Šogad tradīcija Ēnu dienā iepazīties ar RTU zinātnieku darbu CERN turpinās. No 5. līdz 7. aprīlim Šveicē, Ženēvā, viesosies Anna Priede no Olaines 1. vidusskolas, Kalvis Kalniņš no Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas, Paula Malnača no Siguldas Valsts ģimnāzijas, Daniels Spalis no Iecavas vidusskolas un Jānis Bolšteins no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas. 

Anna un Kalvis ēnos RTU Augstas enerģijas daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktoru Kārli Dreimani. Viņš vada Latvijas zinātnieku grupu, kas strādā vienā no nozīmīgākajiem CERN eksperimentiem – CMS, kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus. Paula ēnos RTU pētnieku Gunti Pikuru, kurš strādā pie pētījuma par aditīvās ražošanas tehnoloģiju pielietojamību paātrinātāju komponenšu izgatavošanā. Daniels iepazīs RTU pētnieka Andra Ratkus ikdienu, koordinējot Latvijas paātrinātāju grupas darbu CERN projektos I.FAST un HITRIplus. Savukārt Jānis sekos Kristapam Paļskim, kurš CERN izstrādā doktora darbu, pētot staru terapijas nākotnes tehnoloģijas.

Ceļa un viesnīcas izdevumi skolēniem tiks apmaksāti no Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtā valsts budžeta finansējuma RTU, lai nodrošinātu CERN kontaktpunkta darbību Latvijā 2022. gadā. Šis ir pirmais gads, kad Ēnu dienai var izmantot valsts finansējumu. Pirms tam ēnu braucienu atbalstīja Latvijas uzņēmēji, kuriem rūp Latvijas skolēnu izglītība eksaktajās zinātnēs. 

CERN jau vairāk nekā 60 gadu ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā notiek globāli nozīmīgi zinātnes atklājumi – ir radīts internets un pierādīta Higsa bozona eksistence. Latvija par CERN asociēto dalībvalsti kļuva 2021. gada 2. augustā.