Pētot uzņēmumu piedāvātās vakances viennozīmīgi sapratu, ka savu Ēnu dienu vēlos pavadīt kādā ar jūrniecību saistītā uzņēmumā. Varbūt neraksturīgi meitenei, bet interese ir neapšaubāmi liela. Kad biju pieteikusies trim Ēnu dienas vakancēm un norādījusi prioritātes, sekoju līdzi vai neesmu apstiprinātu dienu dienā. Vēl šodien atceros mirkli, kad saņēmu atbildi, ka man ir dota iespēja ēnot Latvijas Jūras administrācijas kuģošanas drošības departamenta direktoru (kuģa kapteiņa) Raiti Mūrnieku. Rīta sākumā pulcējāmies Latvijas Jūras administrācijas ēkā, kur iepazināmies ar Ēnu devēju.

Sākumā bija nesapratne, kā būs, kā uzdot jautājumus, kādas atbildes varēsim saņemt un galu galā kāda būs attieksme. Pārejot pirmajam mulsumam, ātri vien varēja saprast, ka attieksme no Ēnu devēju puses ir labāka kādu vien var vēlēties.

Skatījāmies prezentāciju, kuras laikā iepazināmies ar jūrniecības nozares statistiku, ēnu devēja darbu un pienākumiem. Pēc tam devāmies ekskursijā pa Latvijas Jūras administrācijas ēku, iepazināmies arī ar ostu kartogrāfu darbu, kur arī par piemiņu saņēmām Rīgas ostas karti.

Turpmāko dienas daļu pavadījām Rīgas Brīvostas kapteiņa dienestā. Šī arī šķiet bija liela veiksme, jo sākotnēji vēlējos ēnot tieši šeit, bet diemžēl, netika piedāvāta tāda vakance. Ekskursija šeit sākās ar ledlauža „Varma” apskatīšanu, kas bija visai interesanti, jo ikdienā šāda iespēja apskatīt netiek dota. Ekskursija turpinājās kapteiņa dienestā, kur apskatījām un satikām ostas kapteini, kā arī iepazināmies ar viņa darbu. Apskatījām arī pašu kapteiņa dienesta galveno stāvu – pēdējo, kur man īpaši interesanti likās operatora darbs, kura darbs ir ļoti atbildīgs, jo viņš regulē pilnīgi visu kuģu kustību Rīgas ostā.

Gribēju piebilst, ka Ēnu devējs, protams, izstāstīja visu par savu profesiju, par savu izglītību. Ar smaidu sejā vēl šobrīd var teikt, ka ēnoju cilvēku, kurš ir pārliecināts, ka dara to, kas pašam patīk, un mans Ēnu devējs noteikti ir cilvēks, kurš ir ļoti motivējošs, un spēj motivēt otru cilvēku neatkāpties no cerētā. Viņš apliecināja un pastāstīja jūrniecības nozares darba negatīvās un pozitīvās puses.

Varu teikt, ka gaisotne nebija pārmērīgi formāla, kā to biju gaidījusi. Tās vietā Ēnu devējs mūs iesaistīja prezentācijā, veidoja diskusiju, arī katram no mums spēja veltīt personisku uzmanību.

Šīs bija manas pirmās Ēnu dienas un reizē arī pēdējās, jo, pateicoties šīm Ēnu dienām, esmu pārliecināta, ka, ja izvēlēšos studēt Latvijas Jūras akadēmijā un nākotni saistīt ar jūrniecības nozari, mana izvēlē nebūs kļūdaina, jo šīs darbs mani saista.

Iesaku ikvienam, īpaši vidusskolēniem izmantot šo vienreizējo iespēju, jo labāku iespēju par to, lai saprastu vai šī profesija/nozare ir piemērota tev vai tieši pretēji – tu nekad nevēlētos strādāt šajā. Ja man nebūtu dota šī Ēnu dienu iespēja, iespējams es pārdomātu iespēju mācīties un nākotnē strādāt jūrniecības nozarē.

Domāju, ka liels paldies jāsaka Ēnu dienu organizatoriem un vēl lielāks to devējiem. Secināju to, ka ir cilvēki, no kuriem var mācīties ļoti daudz. Tieši mans Ēnu devējs ir tas cilvēks, kurš spēj motivēt otru, ja ir interese par viņa darbu, kā arī pārliecināt citus neatteikties no sava sapņa un mērķiem, atklājot ne pārāk vieglo ceļu uz tiem. Paldies manam Ēnu dienu devējam un visiem, kuri šo dienu organizēja - paldies par šo iespēju!