Ierasts ceturtdienas rīts, kurš mainījās brīdī, kad telefonā ieskanējās īsziņas signāls. Atveru ziņu, tajā vēstījums: ‘’Sveiks, skolēn! Žurnāls TopGear Tevi ir izvēlējies par savu ēnu,’’ aiz prieka nezināju ko darīt - kliegt, dejot, vai klusībā baudīt šo brīdi. Es izvēlējos kliedzienu.

Ar to arī sāku savu ceļu uz Rīgu, jo dzīvoju Smiltenē, braukšana līdz galvaspilsētai vien likās neliels piedzīvojums.  Nonākdama sarunātajā tikšanas vietā manam skatienam paveras pieci jaunieši un, atbildīgais žurnāla redaktors, Viesturs Kundziņš. Iepazīšanās un apjausma, ka būšu vienīgā meitene, kas baudīs šo piedzīvojumu. (..atkal sajūsmas kliedziens, bet to, šoreiz, paturu pie sevis.) Visi nedaudz bikli, tomēr, iepazīstas savā starpā, bet nepārmij ne vārda, tomēr šo klusuma vilni pāršalc galvenā redaktora Ilmāra Līkuma ierašanās- tagad gan esam pilnā sastāvā un varam sākt savu Ēnu dienu.  Es un septiņi vīrieši- tas vien liecina par izdevušos dienu, tomēr vajag doties piedzīvojumā, tādēļ kāpjam mašīnās, kuru dēļ mana sirds sitās straujāk - Mazda3 un Range Rover evoque. 

Pirmā pieturvieta mūsu piedzīvojumam ir ‘’Ātruma cilts’’, blakus Biķernieku trasei. Tur vēlreiz iepazīstamies, noskaidrojam- no kurienes esam, ar ko nodarbojamies, kas interesē.. Saprotam, ka visiem ir viena diagnoze - ātrums, jeb esam, vismaz nosacīti, ‘’benzīngalvas’’.  Mani kolēģi iepazīti, tad sākām pašu galveno, stāsts par TopGear Latvija redaktoriem, jeb šodienas svarīgākajiem cilvēkiem. 

Nepazīstot viņus man likās, ka viņi būs ‘pārsolīdi’ vīrieši, kuri negūs prieku, no mūsu piedzīvojuma - es maldījos.

Abi redaktori ir ļoti aktīvi, ar lielisku humoru apveltīti cilvēki, kuros es varētu klausīties ilgi, un viss stāstītais likās ļoti saistošs arī man.  Es uzzināju  visu- kā top žurnāls, kādi cilvēki piedalās tā tapšanā, cik ļoti ir jāmīl savs darbs- šajā brīdī es biju pilnīgi pārliecināta, ka esmu pareizajā vietā un pareizajā laikā, un šie cilvēki ir īstie padomdevēji.  Šo profesiju es iemīlēju vēl vairāk. Radās jautājumi, meklējām un guvām atbildes. Diskutējām un daudz smējāmies. Es, redaktori- Ilmārs un Viesturs esam uz viena viļņa- tā vismaz man likās, un es baudīju mūsu sarunas. Sarunas laikā diskutējām par žurnāla tapšanu un vienu no svarīgākajiem faktoriem tajā- fotogrāfija.  Tā nu devāmies uz Biķernieku trasi, kurā tapa fotogrāfijas žurnāla TopGear Latvija marta numuram.  Arī šī daļa bija piedzīvojums man, jo fotografēties žurnālam, kopā ar jaunākajām mašīnām nenākas bieži, un atmosfēra, kas valdīja mūsu vidū bija brīva un nepiespiesta. 

Pēc fotografēšanās un sarunām devāmies uz sporta kompleksu 333. Tieši tur piepildījās mana klusā vēlme- tā pamatīgi izmēģināt, uz ko spējīgas ir šīs automašīnas. Tas piepildījās. Es attapos priekšējā, blakussēdētāja krēslā, prātīgi-neprātīgi riņķojot pa trases līkumiem un ‘reibstot’ no ātruma un riepu smaržas. ‘’Es esmu īstajā vietā, ‘’ es nodomāju.

Brauciena laikā mēs runājām tā, it kā būtu pazīstami jau ilgi, jokojām un izzinājām viens otru.

Šī daļa piedzīvojumam beidzās tajā pašā vietā, kurā sākām, tikai kā pilnīgi citiem cilvēkiem- daudz izglītotākiem un komunikablākiem.  Es sapratu to, ka šī Ēnu diena un šie cilvēki parādīja man virzienu, kādā es vēlos sevi realizēt- žurnālistikas un auto savienojums. Varbūt neraksturīgi meitenei, bet tā es jūtos.

Ieguvu pieredzi, kura man noderēs turpinot mācības Reklāmas dizainā, kā arī iespēju skolas praksi realizēt TopGear Latvija žurnāla redakcijā, tādēļ, varbūt, pavisam drīz tieši Tu turēsi rokās jaunāko izdevumu, kura veidošanā arī es būšu pielikusi savas zināšanas un sajūsmu.

Teiksim tā: Dedzini riepas, nevis dvēseli!