Pētot iespējamās vakances mania pirmajai Ēnudienai, es mērķtiecīgi meklēju ministru piedāvātās vietas, jo vēlējos izpētīt, kā ir vadīt un pieņemt lēmumu,  no kuriem ir atkarīgs visas valsts liktenis. No sākuma par „ēnu” pieteicos dr.Baibai Rozentālei – toreizējai Veselības ministrei, bet diemžēl mani neapstiprināja, aizbildinoties ar to, ka man trūka motivācijas. Es gan domāju savādāk – viņa nevēlējās satikt kādu no Bauskas iedzīvotājiem, jo mēs protestējām pret vietējās slimnīcas slēgšanu. Pēc atteikšanas es neapstājos – pieteicos Imantam Lieģim, toreizējam Aizsardzības ministram. Kad man piezvanīja un pateica, ka esmu izvēlēts ēnas vietai, man bija patiess prieks.

Rīts iesākās ar sanāksmi, kurā piedalījās visi ēnotāji un ēnojamie. Pirmkārt, tiku iepazīstināts ar pasākuma dienas kārtību, otrkārt, stādījos priekšā Lieģa kungam; bija mazs uztraukums, bet tas ātri pārgāja, jo sapratu, ka Lieģa kungs ir draudzīgs un atvērts ierosinājumiem un jautājumiem.

Dienas pirmā daļa pagāja apskatot ministra darba telpas, dažādas ceremoniju zāles, kā arī kabinetus un personālu, bez kura nevarētu iedomāties ministrijas darbu,preses dienestu, ministra biroju, protokola daļu.

Biroja vadītājs Airis Rikveilis pastāstīja par iepriekšējiem aizsardzības (apgādības) ministriem. Prieks bija uzzināt, ka šajā amatā kādreiz ir bijis arī Atis Slakteris, kurš dzimis un joprojām dzīvo Bauskas novadā jeb baušķenieks.

Pēc pārrunām pie pusdienu galda mums vajadzēja doties uz tikšanos ar Vairu Paegli, ar kuru apspriedām dažādus militāros notikumus pasaulē, piemēram, Krievijas Federācijas iebrukumu Gruzijā.

Izskatīja arī jautājumus par Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības Baltijas valstu tuvumā, kā arī Francijas uzdrošināšanos pārdot vienu no šī laika modernākajiem kara kuģiem „Mistral” valstij, kura nav NATO dalībvalsts, proti, Krievijai.

Man ļoti patika, ka Liegā kungs runāja skaidru un atklātu valodu – viņš nevairījās no jautājumiem  par pašreizējo politisko situāciju Latvijā, kā arī par savu personisko dzīvi. Viņš atzina to, ka viņa vecāki emigrēja no Latvijas, jo viņiem bija bail par savu dzīvību. Lielu daļu dzīves viņš pavadīja Lielbritānijā, kur ieguva ļoti labu izglītība, tajā pašā laikā neaizmirsa savu tautisko identitāti.

„Atzinīgi vērtēju Mārtiņa Gulbja interesi par Aizsardzības ministrijas darbību un Latvijas drošības politikas aktualitātēm” – lūk, šādi manu darbību un dalību raksturoja ministrs.

Intervijā AM preses dienesta vadītājai izteicu savu atzinumu par iegūto:

„Aizsardzības ministra darbs nav saistīts tikai ar dokumentiem, bet ir arī ļoti dinamisks – tās ir tikšanās ar karavīriem, ministrijas darbiniekiem, politiķiem.”

Tā ir vienreizēji lieliska iespēja, ko piedāvā JA-YE Latvija – pavadīt vienu dienu blakus profesionālim, kurš nebaidīsies sniegt padomu un dalīsies savā pieredzē.

Ceru, ka šajā gadā atkal man būs dota iespēja iepazīt kāda vadoša darbinieka „varas gaiteņus” un pavērot, ka viens cilvēks spēj organizēt visu lielo mehānismus, ko sauc par valsts pārvaldi.