Psihologs ārstniecības iestādē ir ārstniecības procesa atbalsta persona ar maģistra grādu psiholoģijā, kas ārsta uzdevumā veic pacienta psiholoģisko konsultēšanu, lai sniegtu psiholoģisko palīdzību dažādu garīgo, emocionālo un uzvedības traucējumu, kā arī psiholoģisko problēmu gadījumos ( psiholoģiskā izpēte, trauksmes mazināšana vai to iespējama novērtēšana, problēmu risku analīze, profilakse ).  Psiholoģiskā konsultēšana ir pakalpojuma veids, kurā izmanto īpaši veidotu dialogu ar pacientu individuāli un grupā, lai palīdzētu indivīdam apzināties un izprast savu psihisko stāvokli, rast risinājumu psiholoģijas problēmām, kā arī veicināt personības izaugsmi, emocionālo līdzsvarotību un produktivitāti.  Psihologs sadarbojas ar citiem veselības aprūpes speciālistiem, iekļaujoties multiprofesionālajā komandā.

Ēnojot psihologu varēsi uzzināt, kā norit šī speciālista darba ikdiena, kur un kas jāstudē, lai varētu strādāt par psihologu ārstniecības iestādē, kā arī varēsi apmeklēt slimnīcas “Ģintermuiža” vēstures muzeju un iepazīties ar garīgi slimo pacientu ārstēšanā izmantoto atribūtiku kopš 1887. gada.

Mākslas terapeits ir ārstniecības persona, kas ir ieguvusi maģistra grādu veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju ar specializāciju vienā mākslas veidā - vizuāli plastiskā māksla, deja un kustība, drāma, mūzika. Mākslas terapeits novērtē pacientu un  atbilstoši izvērtēšanas rezultātiem, īsteno mākslas terapijas procesu kādā no mākslas veidiem. Izmantojot atbilstošu mākslas formu kā instrumentu terapeitiskajā darbā, mākslas terapeits palīdz pacientam pārvarēt veselības traucējumus, sociālās grūtības, veicina tā attīstību un biopsihosociālu labklājību. Lai veiktu ārstniecisko darbību, mākslas terapeits izpēta pacienta problēmas, grūtības un vajadzības, kā arī spējas un resursus, ko var izmantot mākslas terapijas procesā. Saskaņā ar izpētes rezultātiem, terapeits formulē atbilstošu mākslas terapijas procesa mērķi un uzdevumus, sastāda terapijas plānu, izvēlas piemērotākās mākslas terapijas metodes un tehnikas, skaidro terapijas procesu, tā rezultātus. Mākslas terapeits sadarbojas ar citiem veselības aprūpes specialistiem, iekļaujoties multiprofesionālajā komandā.

Ēnojot mākslas terapeitu varēsi uzzināt, kā norit šī speciālista darba ikdiena, ar kādām metodēm un palīglīdzekļiem strādā mākslas terapeits, kur un kas jāstudē, lai varētu strādāt par mākslas terapeitu, kā arī varēsi apmeklēt slimnīcas “Ģintermuiža” vēstures muzeju un iepazīties ar garīgi slimo pacientu ārstēšanā izmantoto atribūtiku kopš 1887. gada.

Ergoterapeits ir ārstniecības persona - funkcionālais speciālists, kas ieguvis bakalaura grādu veselības aprūpē ar kvalifikāciju ergoterapijā.  Ergoterapeits piedalās pacienta ārstniecības un rehabilitācijas procesā ar mērķi kavēt slimības progresēšanu, invaliditātes attīstību un veicināt pacienta neatkarību ikdienas gaitās. Šos speciālistus visbiežāk sastop atveseļošanās periodā pēc traumām, dažādām saslimšanām, un, ja ikdienā kļūst grūti veikt svarīgus darbus un brīvi kustēties. Ergoterapeits palīdz apgūt ikdienai nepieciešamās iemaņas, piemēram, apgūt spējas pašam sevi aprūpēt - paēst, aizpogāt kreklu, pārvietoties telpā ar palīglīdzekļiem. Tāpat iemāca vingrinājumus, lai mazinātu locekļu nekustīgumu vai tūsku un palielina muskuļu spēku, pielāgo palīglīdzekļus vai mājokli, lai uzlabotu cilvēka drošību un nodrošinātu neatkarību. Ergoterapeits sadarbojas ar citiem veselības aprūpes speciālistiem, iekļaujoties multiprofesionālajā komandā.

Ēnojot ergoterapeitu varēsi uzzināt, kā norit šī speciālista darba ikdiena, ar kādām metodēm un palīglīdzekļiem strādā ergoterapeits, kur un kas jāstudē, lai varētu strādāt par ergoterapeitu,  kā arī varēsi apmeklēt slimnīcas “Ģintermuiža” vēstures muzeju un iepazīties ar garīgi slimo pacientu ārstēšanā izmantoto atribūtiku kopš 1887. gada.

Fizioterapeits ir ārstniecības persona - funkcionālais speciālists, kurš ieguvis bakalaura grādu veselības aprūpē ar kvalifikāciju fizioterapijā. Fizioterapeita kompetencē ir pacienta funkcionālā stāvokļa izmeklēšana, iegūto datu novērtēšana un analīze, fizioterapeita atzinuma sagatavošana. Fizioterapeita darbības mērķis ir palīdzēt pacientam atgūt zaudēto funkciju, mazināt tās trūkumu vai to kompensēt, mērķtiecīgi rehabilitācijas plāna ietvaros izvēloties un lietojot ārstnieciskās vingrošanas metodes, manuālās terapijas metodes, masāžu un fizikālās terapijas metodes (elektroprocedūras, termoprocedūras, ūdens procedūras), kā arī palīdzēt izvēlēties un apmācīt lietot nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus. Fizioterapeits sadarbojas ar citiem veselības aprūpes speciālistiem, iekļaujoties multiprofesionālajā komandā.

Ēnojot fizioterapeitu varēsi uzzināt, kā norit šī speciālista darba ikdiena, ar kādām metodēm un palīglīdzekļiem strādā fizioterapeits, kur un kas jāstudē, lai varētu strādāt par fizioterapeitu,  kā arī varēsi apmeklēt slimnīcas “Ģintermuiža” vēstures muzeju un iepazīties ar garīgi slimo pacientu ārstēšanā izmantoto atribūtiku kopš 1887. gada.

Ārsts ir ārstniecības persona, kura ieguvusi augstāko medicīnisko izglītību - ārsta grādu un ar zinātniski pamatotu medicīnisko darbību tieši vai netieši iedarbojas uz cilvēku. Ārsts darbojas specialitātē (specialitātes var būt vairākas), kas noteikta ārsta sertifikātā. Psihiatrs ir ārsta specialitāte. Pēc augstskolas absolvēšanas ārsts vēl četrus gadus specializējas rezidentūras izglītības programmā, pēc kuras apgūšanas saņem psihiatra izglītības diplomu. Psihiatra kompetencē ir psihisko traucējumu un slimību diagnostika,ārstēšanu, profilakse un psihiatriskā rehabilitācija. Lai veiktu ārstniecisko darbību, psihiatram ir plašas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas ar mentālo slimību ārstniecību saistītos jautājumos, tajā skaitā nepieciešamajā apjomā zināšanas psihoterapijā, neiroloģijā un narkoloģijā. 

Ēnojot ārstu -psihiatru varēsi uzzināt, kā norit šī speciālista darba ikdiena, kur un kas jāstudē, lai varētu strādāt par ārstu – psihiatru, kā arī varēsi apmeklēt slimnīcas “Ģintermuiža” vēstures muzeju un iepazīties ar garīgi slimo pacientu ārstēšanā izmantoto atribūtiku kopš 1887. gada.