Jūrmalas pilsētas domē ir 15 vēlēti deputāti. Vairāk informācija par deputāti: https://www.jurmala.lv/lv/darbinieks/iveta-blaua

Apmeklētāju centra speciāliste muzejā ir atbildīga par muzeja apmeklētājiem vērstu pakalpojumu un programmu piedāvāšanu, lai nodrošinātu pozitīvu un izglītojošu apmeklējuma pieredzi. Apmeklētāju centra speciāliste ir būtiska muzeja komandas sastāvdaļa, kas palīdz radīt draudzīgu un izglītojošu vidi apmeklētājiem.

Sabiedrisko attiecību speciālists muzejā ir atbildīgs par komunikāciju starp muzeju un tā auditoriju, kas ietver gan plašo sabiedrību, gan potenciālos apmeklētājus. Viņa vai viņa uzdevumi var ietvert preses un sabiedrības informēšana. Sabiedrisko attiecību speciālists sagatavo un izplata preses paziņojumus, lai informētu medijus un sabiedrību par muzeja notikumiem, izstādēm, pasākumiem vai citiem svarīgiem notikumiem. Sabiedrisko attiecību speciālistam ir svarīgi būt labā komunikatoram, radošam un spējai pielāgoties, lai efektīvi mijiedarbotos ar dažādām auditorijām.

Drīz pēc Jūrmalas pilsētas dibināšanas 1959. gada 11. novembrī, tika dibināts arī Jūrmalas pilsētas muzejs. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 60 tūkstoši priekšmetu, kas stāsta par dzīvi kūrortā no 19. gadsimta beigām līdz pat mūsdienām, lielākā peldkostīmu kolekcija Latvijā, senās Jūrmalas pastkartes, ievērojamu mākslinieku darbi. Muzeja plašās un modernās izstāžu zāles kļuvušas pazīstamas visā Latvijā. Tās atzinīgi novērtējuši gan mākslinieki, gan mākslas cienītāji.

Muzejā pētnieks ir persona, kas specializējas konkrētās jomās, piemēram, vēsturē, mākslā vai dabaszinātnēs, un veic pētījumus, lai paplašinātu muzeja zināšanas par tā kolekcijām vai specifiskām tēmām.

Mākslas un izstāžu nodaļas vadītājs muzejā ir atbildīgs par visu mākslas kolekciju un izstāžu organizēšanu un vadīšanu. Šī persona bieži vien strādā kopā ar māksliniekiem, kustības darbiniekiem un citiem muzeja personāla locekļiem, lai nodrošinātu, ka muzejs piedāvā augstas kvalitātes un izglītojošas mākslas izstādes.

Drīz pēc Jūrmalas pilsētas dibināšanas 1959. gada 11. novembrī, tika dibināts arī Jūrmalas pilsētas muzejs. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 60 tūkstoši priekšmetu, kas stāsta par dzīvi kūrortā no 19. gadsimta beigām līdz pat mūsdienām, lielākā peldkostīmu kolekcija Latvijā, senās Jūrmalas pastkartes, ievērojamu mākslinieku darbi. Muzeja plašās un modernās izstāžu zāles kļuvušas pazīstamas visā Latvijā. Tās atzinīgi novērtējuši gan mākslinieki, gan mākslas cienītāji. 

Jūrmalas muzejs aicina piedalīties ēnu dienā muzejā. Vai esi domājis par to, kas notiek muzeja telpās, kuras nav atvērtas apmeklētājiem? Kā top un kāpēc tieši tādas ir ekspozīcijas, ko var redzēt muzejā?

Interesentiem būs iespēja ieskatīties muzeja darba aizkulisēs un procesos, kas parast paliek slēpti apmeklētāja acīm. Uzzināt, kā lieta nonāk muzejā, kā tiek nolemts, vai tā tiks uzņemta, kā tiek noformēta, apstrādāta un aprakstīta, pirms nonāk muzeja krājumā, kā arī apmeklēt muzeja krātuves. Varēs iepazīties ar to, ko dara muzejpedagoga un kā top apmeklētājiem domātās programmas, kā tiek plānots un īstenots izstāžu darbs un vēl citas lietas, kas nodrošina to, ka muzejs darbojas!

Tagadējā muzeja "Aspazijas māja" ēkā latviešu dzejniece Aspazija pavadīja sava mūža nogali. Ēka ir Valsts nozīmes koka arhitektūras un vēstures piemineklis. Mūža nogalē dzejniece izteica vēlējumu, lai māja Dubultos kļūtu par radošu personību satikšanās vietu.

1996.gadā Aspazijas māja tika atvērta apmeklētājiem kā dzejnieces piemiņas vieta un pilsētas muzeja filiāle. Šodien "Aspazijas māja" ir kļuvusi par rakstnieku, mākslinieku, fotogrāfu un Latvijas inteliģences tikšanās mājvietu. Dzeja un mūzika, māksla un vēsture, draudzīgas sarunas veido "Aspazijas mājas" īpašo auru.

Tagadējā muzeja "Aspazijas māja" ēkā latviešu dzejniece Aspazija pavadīja sava mūža nogali. Ēka ir Valsts nozīmes koka arhitektūras un vēstures piemineklis. Mūža nogalē dzejniece izteica vēlējumu, lai māja Dubultos kļūtu par radošu personību satikšanās vietu.

1996.gadā Aspazijas māja tika atvērta apmeklētājiem kā dzejnieces piemiņas vieta un pilsētas muzeja filiāle. Šodien "Aspazijas māja" ir kļuvusi par rakstnieku, mākslinieku, fotogrāfu un Latvijas inteliģences tikšanās mājvietu. Dzeja un mūzika, māksla un vēsture, draudzīgas sarunas veido "Aspazijas mājas" īpašo auru.

Jūrmalas Brīvdabas muzejs ir Jūrmalas muzeja filiāle.

Dzīve starp Lielupi un jūru noteica zvejniecības lielo nozīmi Jūrmalā vairāku gadsimtu garumā. Muzejā izveidota 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma piekrastes zvejnieka sēta ar tai raksturīgām ēkām – dzīvojamo māju, klēti ar ratnīcu, tīklu būdu, zivju kūri, pirti un citām būvēm. Ēkas uz muzeju ir atvestas no dažādiem Jūrmalas un Kurzemes zvejnieku ciemiem.

Muzejā var apskatīt arī enkuru un zvejas laivu kolekciju, bet virvju vīšanas darbnīcā – bagātīgāko virvju vīšanas rīku un materiālu kolekciju Latvijā. Kolekcijā ir 49 jūrnieku mezgli, dažādu striķu, auklu, sviedlīņu un fenderu  paraugi, virvju vijamie rati, salaidēji un tītavas. 

Drīz pēc Jūrmalas pilsētas dibināšanas 1959. gada 11. novembrī, tika dibināts arī Jūrmalas pilsētas muzejs. Muzeja krājumā ir vairāk nekā 60 tūkstoši priekšmetu, kas stāsta par dzīvi kūrortā no 19. gadsimta beigām līdz pat mūsdienām, lielākā peldkostīmu kolekcija Latvijā, senās Jūrmalas pastkartes, ievērojamu mākslinieku darbi. Muzeja plašās un modernās izstāžu zāles kļuvušas pazīstamas visā Latvijā. Tās atzinīgi novērtējuši gan mākslinieki, gan mākslas cienītāji. 

Jūrmalas tūrisma informācijas centrs atrodas pašā Jūrmalas centrā – Majoros. Tas ir ērti sasniedzams, jo ir izvietots blakus dzelzceļa stacijai, autobusa pieturai un autostāvvietai.

Tūrisma informācijas centra darbinieki latviski, angliski un krieviski sniegs bezmaksas informāciju par apskates objektiem pilsētā, naktsmītnēm, SPA un medicīnas tūrisma iespējām, atpūtu ģimenēm ar bērniem un atpūtu dabā, ekskursiju iespējām Jūrmalā un ārpus Jūrmalas, pasākumiem, sabiedriskā transporta kustības grafikiem u.c. informāciju.

Informācijas centrā ir iespējams saņemt brošūras par Jūrmalu, Latvijas reģioniem, Latviju kopumā, kā arī par atsevišķam pilsētām un to tūrisma produktu un pakalpojumu piedāvājumu. Apmeklētāju ērtībai informācijas centrs bezmaksas piedāvā datoru ar Interneta pieslēgumu.

Klātienē būs arī Tūrisma komunikācijas daļas vadītāja

Mārketinga nodaļa izstrādā un koordinē pašvaldības mārketinga stratēģijas īstenošanu biznesa vides nostiprināšanā, investīciju un tūristu piesaistē. 

Klātienē būs arī mārketinga nodaļas vadītāja.

Kauguru bibliotēka ir Jūrmalas Centrālās bibliotēkas struktūrvienība. No 2003.gada 1.jūnija Kauguru bibliotēka un bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļa atrodas Engures ielā 4a.

Bibliotēku darbs Ķemeros aizsākās 1894. gadā izrīkojuma zālē jeb kūrmājā, kur atradās lasāmās istabas.

I Pasaules kara laikā kūrmāju nopostīja. Pagājušā gadsimta 20. gadu beigās bibliotēku ar lasītavu atvēra Ķemeru sēravotu iestādē.

1931 .gadā Ķemeros darbojās Latvijas Jaunatnes savienības Ķemeru organizācijas bibliotēka ar 215 lasītājiem.

1934. gada rudenī pabeidza Ķemeru pamatskolas būvi, kurā bija patstāvīga bibliotēkas telpa. No 1936.gada sava bibliotēka bija Valsts Ķemeru viesnīcā.

1945.g adā grāmatas lasītājiem bija pieejamas Ķemeru kultūras namā, kuras nelielo fondu vēlāk pārvietoja uz Ķemeru pilsētas bibliotēku, kas kā patstāvīga kultūras iestāde sāka darboties 1945.gada jūlijā.

Sākumā bibliotēka atradās A.Upīša ielā 14a, pēc pāris gadiem – Robežu ielā 15. No 1950. līdz 2002. gadam bibliotēkas mājvieta bija A.Upīša ielā 11. Ķemeru bērnu bibliotēka dibināta 1953. gadā. Vispirms tā atradās Ķemeru bibliotēkas telpās A.Upīša ielā 11, bet 1956. gadā ieguva savas telpas A.Upīša ielā 11 lit.1.

2002. gada 12. decembrī tika atklātas jaunas bibliotēkas telpas Tukuma ielā 20.

Bibliotēkas pirmsākumi Slokā meklējami jau 1885.gadā, kad kora sapulce pieņēma lēmumu par mazas bibliotēkas izveidošanu. 1886.gadā nodibinājās Labdarības biedrība, kurā iekļāvās arī koris ar 43 grāmatām. 1892.gadā Slokas Labdarības biedrībā bija jau 432 grāmatas, 39 lugu grāmatas un notis.

1936.gadā Slokā reģistrētas jau 2 bibliotēkas: Slokas pilsētas brīvbibliotēka-lasītava Tirgus laukumā 3 ar 2650 sējumiem un Jāņa Šņores bibliotēka Jūras ielā 14a ar 170 sējumiem.

Bibliotēku jaunā statusā dibināja pēc kara darbības izbeigšanās 1945.gadā.

1971.gadā tika dibināta Jūrmalas pilsētas 7.bērnu bibliotēka, kuras fonds bija 382 eksemplāri. Tās atrašanās vieta bija Varoņu ielā 3, bet no 1974.gada – Suvorova ielā 7. 1994.gadā Slokas bērnu bibliotēka tika pievienota Slokas bibliotēkai.

2000.gada decembrī bibliotēka tika pārcelta uz rekonstruētām telpām Raiņa ielā 3.

Bulduru bibliotēka savu darbību sāka 1950.gadā kā Rīgas 28.bibliotēka, tā atradusies Vidus prospektā 47. Grāmatu krājums pirmā gada beigās bijis 2821 vienība. Vēlāk bibliotēka darbojusies Vienības prosp. 4. 

Bibliotēkas darbībai paplašinoties, tika atvērta vasaras lasītava ”Avotos” (vēlāk kafejnīca "Leduspuķe"), bija arī grāmatu izsniegšanas punkti Dzintaru namu pārvaldē un Jūrmalas pirmajā apvienotajā slimnīcā (tagadējā Jūrmalas slimnīca). Sāka darboties arī bērnu nodaļa.

1959. gadā, kad Jūrmala ieguva pilsētas statusu, bibliotēka kļuva par Jūrmalas 3.bibliotēku. 1970. gadā tika atvērta bibliotēkas filiāle Priedainē, Lielajā prospektā 19. Grāmatu krājums tolaik pieaudzis līdz 30 148 vienībām.

1974. gada maijā bibliotēka vēra telpas lasītājiem Edinburgas prospektā 89. 

Kopš 2023. gada 1. februāra tā atrodas atjaunotajā Jūrmalas teātra ēkā Muižas ielā 7. 

Jūrmalas Centrālā bibliotēka ir pašvaldības kultūras, izglītības un informācijas iestāde. Bibliotēku krājumus veido aptuveni 143 000 vienību. 

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvalde ievieš, uztur un attīsta nepieciešamo infrastruktūru un informācijas sistēmas pašvaldības funkciju un to veicamā darba atbalstam. 

Vairāk informācija par domes priekšsēdētāju: https://www.jurmala.lv/lv/darbinieks/rita-sproge

Jūrmalas pilsētas domē ir 15 vēlēti deputāti. Vairāk informācija par deputātu: https://www.jurmala.lv/lv/darbinieks/janis-asars